Ja ticēt zinātniekiem un tehnoloģiju guru, tad cilvēks jau pavisam drīz, pēc dažiem desmitiem gadu pirmo reizi spers kāju uz Marsa. Iespējams, izveidos pirmo ārpus Zemes koloniju. Tas būs senu cilvēces fantāziju piepildījums, jo Sarkanās planētas misticisms un faktiskās mīklas jau gadiem ilgi stimulē zinātnieku un rakstnieku prātus.
Marss ir iedvesmojis neskaitāmus zinātniskās fantastikas rakstniekus, par to ir runāts televīzijas un radio raidījumos, uzņemtas filmas, zīmēti komiksi un dziedātas dziesmas. Vai uz Marsa ir dzīvība; ja ir, vai marsieši var iekarot Zemi? Vai cilvēki varētu izveidot koloniju uz Sarkanās planētas? – šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem ir meklētas atbildes populārās kultūras darbos. Ne velti astronoms Karls Sagāns reiz esot teicis, ka Marss ir kļuvis par savdabīgu mītisku arēnu, uz kuru mēs projicējam Zemes iedzīvotāju cerības un bailes.
Iespējamo Sarkanās planētas kolonizāciju jau ilgstoši pēta arī “National Geographic”, skatītājiem piedāvājot satriecošu dokumentālo drāmu “Marss”. Pavisam drīz būs skatāmas tā 2.sezonas sērijas, bet no pirmdienas, 12.novembra – 1.sezonas atkārtojums. Pirms tās “National Geographic” ir izveidojis ieteikumu sarakstu ar grāmatām un filmām, ko skatīties, lai labāk iepazītu cilvēces vīzijas par Marsu.
Romāns “Pasauļu karš”, Herberts Velss (1898)
https://youtu.be/P9T9f3UbGuo
Viens no pašiem pirmajiem un, šķiet, arī populārākajiem stāstiem par zemiešu un Sarkanās planētas iedzīvotāju attiecībām. Tiesa, ne vienmēr – labvēlīgām. Tieši pēc šī romāna, kura centrā ir mežonīgo, taču tehnoloģiski attīstītāko Marsa iedzīvotāju iebrukums Anglijā, populārs kļuva termins “marsietis”. Jādomā, romāna tapšanu iedvesmoja gadsimtu mijas notikumi: nupat ir atklāti Marsa pavadoņi Foboss un Deimoss, astronoms Persivāls Lovels izteicis hipotēzi par iespējamu dzīvību uz Sarkanās planētas, u.t.t.
Velsa romāns piedzīvojis vairākas ekranizācijas. Par klasiku tiek uzskatīta režisora Bairona Heskina 1953.gadā veidotā filma, kuras darbība gan ir pārcelta uz Kalifornijas pilsētiņu Lindu Rozu. Filma ieguva “Oskaru” par labākajiem specefektiem, savukārt trīs Kinoakadēmijas balvas nominācijas izpelnījās režisora Stīvena Spīlberga interpretācija par “Pasauļu kara” tēmu .2005.gadā tapušajā filmā galveno varoni Reju Ferjē šajā darbā atveido Toms Krūzs, bet autora tekstu ierunāja Morgans Frīmens. Filma saņēma trīs “Oskara” nominācijas.
Romānu sērija “Marsa pasakas”, Edgars Raiss Berovs (1917-1943)
Berovs lasītājiem varētu būt pazīstams arī kā mežonīgā Tarzāna tēla radītājs, taču viņa spalvai pieder virkne romānu, kurā attēlota fantastiska pasaule Barsuma jeb astotā planēta no centra. Šādā vārdā autors nodēvējis Marsu un notikumi te pilnā mērā atspoguļo astronoma Persivāla Lovela fantastiskās teorijas. Grāmatas ir veltītas Virdžīnijas džentlmeņa Džonija Kārtera gaitām un ceļojumam uz Barsumu jeb Marsu, kur viņam nākas pielāgoties pavisam dīvainām civilizācijām. Starp citu, slavenās filmas “Avatars” autors Džeimss Kamerons ir atzinis, ka ir ietekmējies no šiem Berova darbiem.
Animācijas seriāla “Looney Tunes” sērijas ar Marvinu Marsieti (1948)
https://youtu.be/YopkfGjckFc
Marvins tiek uzskatīts par vienu no dažiem popkultūrā rodamajiem gudrajiem marsiešiem. Tiesa, viņš spēj sagraut teju jebko. Nieliela auguma sarkanrocis ar baltajiem cimdiem un lielo lodveida galvu “piedalās” neskaitāmās animācijas filmās, tostarp “Dienvidparkā”, “Simpsonos”, Maikla Džordana filmā “Space Jam”. Ir pieminēts arī 1995.gadā uzņemtajā kulta filmā “Clueless”. Starp citu, Marvins nesā romiešu karavīru tērpu un baltus basketbola apavus ar iebūvētiem reaktīviem dzinējiem, viņu bieži vien pavada suns K-9.
Romāns “Marsiešu hronikas”, Rejs Bredberijs (1950)
Vēl viens klasisks zinātniskās fantistikas darbs, kas veltīts Zemes iedzīvotāju vēlmei iepazīt dzīvi uz Marsa. Romāna 26 stāstos vēstīts par trīs ekspedīcijām no Zemes un astronautu saskarsmi ar Sarkanās planētas iemītniekiem – senas, gudras un skaistas civilizācijas pārstāvjiem. Interesanti, ka “Marsiešu hronikās” aprakstītas mūsdienas, proti, laika posms no 1999. līdz 2026.gadam.
Dziesma “Dzīve uz Marsa”, Deivids Bovijs (1973)
Šo dziesmu, kas sākotnēji tika iekļauta albumā “Hunky Dory”, uzskata par spēcīgāko Bovija darbu. Tās lirika ir spoža sirreālisma orģija, kas noslēdzas ar retorisku jautājumu: Vai ir dzīve uz Marsa? Iespējams, varbūt – šodien saka zinātnieki un kosmosa ceļotāji. Jāpiebilst, ka ar laiku šī dziesma pat ir kļuvusi par ko līdzīgu Sarkanās planētas neoficiālai himnai.
Triloģija “Marss”, Kims Stenlijs Robinsons (1993-1997)
Trijos romānos “Sarkanais Marss”, “Zaļais Marss” un “Zilais Marss” secīgi aprakstīts, kā dažu simtu gadu laika veidojas cilvēces kolonija uz Marsa. Viss sākas ar kosmosa kuģi “Ares”, kas 2026.gadā uz Sarkano planētu nogādā simts zemiešus. Starp citu, misija ir ASV un Krievijas kopdarbs. Provokatīvi utopiskais stāsts pievēršas zinātnes un sabiedrības sasniegumiem uz Sarkanās planētas, pretnostatot tos pārapdzīvotajai un ekoloģisko problēmu nomocītajai Zemei. Triloģijas autors, amerikānis Kims Stenlijs Robinsons tiek uzskatīts par vienu ietekmīgākajiem šobrīd dzīvojošajiem zinātniskās fantastikas autoriem. Neviens no Robinsona darbiem nav ekranizēts.
Romāns “Marsietis”, Endijs Veirs (2014)
Romāna centrā ir astronauts Marks Vitnijs, kuru zinātniskā ekspedīcija nejauši atstāj uz Marsa un kurš ir spiests likt lietā savu fantāziju, lai vienatnē izdzīvotu uz Sarkanās planētas un sagaidītu glābējus. Ideja Veiram radusies, prātojot par to, kā varētu izmantot mūsdienu tehnoloģijas ceļojumam uz Marsu un ar kādām problēmām astronautiem nāktos saskarties.
Pēc šīs romāna motīviem režisors Ridlijs Skots 2014.gada uzņēma filmu ar tādu pat nosaukumu – “Marsietis”. Marku Vitniju tajā atveidoja Mets Deimons. “Marsietis” tiek uzskatīta par komerciāli veiksmīgāko Ridlija Skota darbu, film air saņēmusi “Zelta Globusu” un septiņas “Oskara” nominācijas.
Dokumentālā drāma “Marss”, “National Geographic” (2016, 2018)
Tas ir stāsts par izdomātu kosmosa kuģa “Daedalus” apkalpi, kas 2033.gadā sāk pirmo misiju uz Marsu. Astronautiem ASV misijas komandiera Bena Sojera vadībā ar grūtībām izdodas nolaisties uz Marsa, un viņi, neskatoties uz sabojāto kuģi, sāk veidot sākotnējo bāzi. Pēc aptuveni desmit gadiem ir izveidota pilnvērtīga kolonija, taču misijai trūkst finanšu, tādēļ ir nepieciešama korporāciju palīdzība. Uz Marsu dodas derīgo izrakteņu ieguves uzņēmuma “Lukrum Industries” misija. Dokumentālā drāma ne tikai modelē iespējamo ekspedīciju uz Sarkano planētu, bet arī apskata priekšnosacījumus, kas jāīsteno, lai tā kļūtu par realitāti un uzdod jautājumus, vai cilvēce uz Marsa atkārtos tās pašas kļūdas, ko uz dzimtās planētas. Dokumentālās drāmas “Marss” autori ir “Oskara” ieguvēji režisors Rons Hovards un producents Braiens Greizers.”
Dokumentālās drāmas “Marss” 1.sezonas sērijas skatāmas “National Geographic” katru dienu no pirmdienas, 12.novembra plkst. 20:00, bet jaunās – 2.sezonas sērijas, svētdienās, no 18.novembra plkst. 22:00!
“National Geographic” (NG) ir pieejams 440 miljoniem mājsaimniecību 171 pasaules valstī 45 valodās. NG kopā ar “Nat Geo WILD”, “Nat Geo People” un “Nat Geo MUNDO” veido kanālu grupu “The National Geographic” – tie ir daļa no “National Geographic Partners”, kas ir kopuzņēmums starp “21st Century Fox” un “National Geographic Society”. Sociālās saziņas vietnē “Facebook” vien NG ir vairāk nekā 55 miljoni sociālo mediju fanu. Latvijā NG ar subtitriem latviešu un krievu valodā ir pieejams “Lattelecom”, “Baltcom”, “Izzi”, “Livas”, “Latnet TV”, “SkaTVis” un “Mits LV” digitālās televīzijas abonentiem.
