Teju katram transporta vadītājam ir gadījies piedzīvot, ka dienas laikā burtiski acis līp ciet. Pēc statistikas datiem, aizmigšana pie stūres ir viens no desmit biežākajiem avāriju iemesliem. Par ko liecina šī miegainība, un kā to novērst?
Ne vienam vien pamošanās no rīta sagādā mocības, šķiet, ka modinātājs ir ienaidnieks un pasaule – sazvērējusies. Savukārt tālbraucējiem šoferīšiem, autobusu vadītājiem miegs mēdz uzmākties vienmuļā ceļa posmā vai pēc sātīgas maltītes. Dažam tad palīdz apstāšanās mežmalā vai degvielas uzpildes stacijā, pastaiga svaigā gaisā, kafijas tase, cigarete, enerģijas dzēriens, jestras mūzikas klausīšanās, saruna ar mutīgu ceļabiedru vai reāls snaudiens uz dažām minūtēm turpat kabīnē, braucamo, protams, novietojot drošā vietā. Kāds profesionāls šoferis vienmēr reisā ņem līdzi termosu ar zaļo tēju: kofeīns, ko tā satur, organismā tiek pārstrādāts lēnāk, un tā uzmundrina ilgāk nekā kafija.
– Kad piezogas miega vilnis, ieregulēju kabīnē zemāku temperatūru nekā parasti – +16…17 grādu, tas vienkārši neļauj manam organismam iemigt. Vēl man palīdz izkustēšanās, pārdesmit pietupienu svaigā gaisā, b – savu metodi atklāj pieredzējušais stūresvīrs Jānis Bērziņš.
Miega slimību speciālisti brīdina, ka miegainība ap pusdienlaiku var liecināt par nopietnu saslimšanu – obstruktīvu miega apnoju.
Nereti noguruma cēlonis ir elementāra neizgulēšanās. Nepietiekams miegam atvēlēto stundu skaits visvairāk ietekmē cilvēka garīgo spēju svarīgākos aspektus: inovatīvu domāšanu, spēju ātri orientēties mainīgā situācijā, paredzēt notikumu attīstību un secību. Ilgstošs miega deficīts ietekmē arī fizisko veselību, vielmaiņu, sirds-As**svadu sistēmu.
Vesels cilvēks, kurš ievēro pareizu miega un ēšanas režīmu, parasti vakarā iemieg 15 minūtēs, un pilnvērtīgai atpūtai miegā pietiek no sešām līdz 10 stundām. Tas atkarīgs no iedzimtības, audzināšanas, dienas režīma, rakstura un personīgās pieredzes. Ja nākamajā dienā paredzēts atbildīgs brauciens, vislabāk likties gultā līdz pusnaktij, no pulksten 21. Pusnakts ir visas dabas atpūtas laiks, jo saule atrodas maksimāli zemā aktivitātes stāvoklī. Viena miega stunda līdz pusnaktij atsver divas citā diennakts laikā. Kad nervu sistēma pilnvērtīgi neatpūšas, cilvēku māc apātija, slinkums un miegainība.
Kā zināms, gulēšanas laikā mijas ātrā un lēnā miega fāze, un labs – relaksējošs – miegs sastāv no pieciem sešiem šādiem cikliem. Zinātnieki izskaitļojuši katra cikla ilgumu, kas ļāvis noskaidrot arī organisma spēju viegli pamosties ātrās fāzes laikā. Pamēģiniet šo mazo viltību, lai nākamajā rītā pamostos bez grūtībām un labā noskaņojumā (skatīt tabulu).
Šķir otru lapu, lai redzētu tabulu