Pretstresa terapija
Vispirms jau skūpsts kavē stresa izraisītāju hormonu glikokortikoīdu veidošanos. Tieši šie hormoni lielākoties vainojami gadījumos, kad paaugstinās asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs, novājinās muskuļi, tiek izjaukts insulīna līdzsvars un parādās bezmiegs. Skūpsti spēj lieliski nomierināt nervu sistēmu un novērst stresus. Novērots, ka cilvēki, kuriem ļoti patīk skūpstīties, lielākoties ir optimisti. Skūpstīšanās laikā palielinās adrenalīna līmenis asinīs, kas uzbrūk stresa hormonam kortizolam.
Vakcinācijas metode
Siekalas satur daudz baktēriju. Aptuveni 80% tās visiem cilvēkiem ir absolūti vienādas, 20% – individuālas. Nokļūstot otra cilvēka mutē, tās aktivizē „vietējos” mikroorganismus, kā rezultātā tiek dots impulss imūnsistēmai sintezēt antivielas. Zinātniski šo procesu sauc par krustenisko imūnterapiju.
Ģenētiskās saderības ekspresanalīze
Tas nav pārspīlēti sacīts. Skūpsta laikā smadzenes momentāni veic siekalu ķīmisko analīzi un pieņem lēmumu attiecībā uz ģenētisko saderību. Kaut vai šā iemesla dēļ nav vērts pārāk ilgi vilcināties ar pirmo skūpstu. Labāk noskaidrot uzreiz: esat viens otram piemēroti vai nē.
Blakusparādības
Skūpstīšanās laikā viens partneris otram var nodot līdz 250 dažādām baktērijām un vīrusiem. Par laimi, siekalās ir antiķermenīši, kas lielāko daļu infekciju spēj neitralizēt. Turklāt 95% no sīkbūtnēm ir nekaitīgas. Tiesa, zināms risks inficēties tomēr pastāv, piemēram, ar saaukstēšanās slimībām.
Ieteicamās devas
Mediķi uzskata, ka ideālam skūpstam jāilgst aptuveni 3 minūtes, bet nekādā gadījumā mazāk par minūti. Sevišķi efektīvi ir skūpsti, kuru laikā partneri kaut mirkli lūkojas viens otram acīs. Savukārt, lai organisms skūpstīšanās laikā saražotu maksimālu daudzumu hormonu, mēles galiņiem periodiski jāsaskaras.
Ārstēšanās ilgums
Jo ilgāk, jo labāk! Starp citu, skūpstīšanās tieksme nepiemīt tikai jauniešiem vien. Statistikas dati liecina, ka katrs eiropietis vecumā virs 50 gadiem skūpstās pat divreiz dienā.
Un vispār…
Skūpsts ievērojami paātrina pulsu (līdz 110-120 sitieniem minūtē vīriešiem un līdz 180 – sievietēm). tas uzlabo asinsriti. Līdz ar to šūnas saņem vairāk skābekļa, kas paaugstina organisma tonusu.Skūpstīšanās laikā palēninās dažādu ļoti kaitīgu ķīmisko savienojumu rašanās. Tie, kas skūpstās bieži un kaislīgi, retāk saslimst ar asins, kuņģa, žultspūšļa kaitēm. Skūpsts kavē aterosklerotisko procesu veidošanos, mazina asinsrites traucējumus. Ar ilgu skūpstu var efektīvi atbrīvoties no žagošanās.
Avots:
