Mans znots pameta manu meitu, atstājot viņu ar trim bērniem, kā arī paķēra mašīnu, kas tika nopirkta par manu naudu, bet nesen šis nelietis uzradās pie mūsu durvīm

Cilvēki bez sirdsapziņas vienmēr mūsos izraisa visakūtākās un negatīvākās jūtas. Kad kāds var izdarīt kaut ko tik nepareizi, ka tas viņam pat neienāk galvā. Galu galā šādos brīžos var būt pat grūti kontrolēt savu runu. Tāpēc mēs cenšamies filtrēt savu tuvāko vidi.

Tomēr neviens nav simtprocentīgi pasargāts no šādiem paziņām vai pat radiniekiem. Kad tas notiek, jums pēc iespējas ātrāk jānošķir sevi no šādiem cilvēkiem. Pretējā gadījumā negatīva pieredze var atkārtoties nākotnē un tieši tad, kad mēs to vismazāk gaidīsim. Sāpēs tikai vēl vairāk.

Bez sirdsapziņas

Kur var dabūt darbu atraitnei ar mazu bērnu un kredītiem? Ja viņai ir laba izglītība vai darba pieredze, viņai ir dažas iespējas. Bet man nekā tāda nebija. Tāpēc es izvēlējos strādāt ārzemēs. Būt par vecas sievietes aprūpētāju neizklausās pēc sapņu darba. Bet tādā veidā jūs varat palīdzēt savai mātei un, pats galvenais, savai mazajai meitai.

Lasi arī: Kopš sāku labi pelnīt, attiecībās ar vīriešiem nav klājies labi, nevaru ciest kungus, kuri neko nav sasnieguši

Lasi arī: Stilisti nosauca vairākas lietas, kas tieši kliedz par sievietes vecumu; ir pienācis laiks no tām atvadīties

Es pametu mazpilsētu. Tāpēc otrā pasaule man bija noslēpums. Jūs saprotat, ka grāmatas un TV sniedz tikai virspusēju informāciju. Bet izdomāt to personīgi ir cits jautājums. Diezgan ātri sadraudzējos ar savu darba devēju, tāpēc darbs mani īsti nebiedēja. Lai gan viņa bija gados veca sieviete, viņa bija diezgan dzīvespriecīga.

Jaunais klimats un jūras gaiss lika man iemīlēties savā jaunajā valstī. Diezgan pieņemamas cenas un labākā virtuve, ko jebkad esmu zinājusi. Kopumā es domāju, ka es aizgāju ar domu pāris gadu laikā kaut kā nopelnīt naudu un apstāties. Taču tagad, kad esmu Spānijā astoņpadsmit gadus, mani nemaz nevelk atgriezties dzimtenē dzimtajā pilsētā. Nez kāpēc esmu ļoti pārliecināts, ka būtībā nekas tur nav mainījies.

Tā vai citādi es vēlos dalīties ar jums daļiņu no savas dzīves. Mana meita, kuru atstāju vecmāmiņas aprūpē, tagad ir pilngadīga. Viņai ir divi bērni, pašai par manu naudu celta māja un mašīna. Viņa pati nekad nav strādājusi nevienu dienu, lai gan vienmēr atkārto vienu un to pašu frāzi, ka “būt pavarda turētājai ir visgodīgākā profesija ”. Mēs sen nedzīvojam alās, bet lai Dievs viņu svētī, lai domā, ko grib.

Turpinājums nākošajā lapā…

Leave a Comment