Mārīšzirneklis – “2019. Gada bezmugurkaulnieks”

Mārīšzirneklis Eresus sandaliatus. Vai kukainis, mārīte? Nē. Vai tas ir zirneklis? Jā! Kādēļ tāds nosaukums dots zirneklim? Tāpēc, ka tēviņa vēders ir koši sarkans ar četriem lieliem un diviem mazākiem melniem punktiem, tādejādi atgādinot mārīti.

Kādēļ Latvijas Entomoloģijas Biedrība (LEB) mārīšzirnekli Eresus sandaliatus izvēlējusies par 2019. gada bezmugurkaulnieku? Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ka šis zirneklis pirmo, un pagaidām vienīgo (datēto), reizi konstatēts Latvijā 2014. gadā Garkalnē un līdz šim nav bijis ziņu par citām atrašanās vietām. Būtu svarīgi uzzināt par tā izplatību Latvijā. Otrkārt, lai uzsvērtu kukaiņu un zirnekļu atšķirības. Lai gan abi pieder pomkāju tipam, tiem abiem ir dažas ļoti atšķirīgas pazīmes – kukaiņiem (Insecta) ir sešas kājas, zirnekļiem (Arachnida: Araneae) – astoņas, kukaiņiem ķermeni veido trīs daļas, tas ir, galva, krūtis un vēders, zirneklim – divas: galvkrūtis un vēders. Lielākajai daļai kukaiņu ir spārni, zirnekļiem tādu nav. Ir arī daudz citu pazīmju. Treškārt, pieņemts uzskatīt, ka zirnekļi ir ar neizteiksmīgu ķermeņa krāsojumu, necili, viegli saplūst ar apkārtējo vidi. Bet, redz, mārīšzirneklis izceļas!

Kur mārīšzirnekli varētu meklēt un kāds viņš izskatās? Latvijā zirneklis tika atrasts Garkalnē, virsājā uz stigas (vairāk lasīt vietnē https://dabasdati.lv/lv/article/mariszirneklis-ndash-jauna-suga-latvijas-fauna/2014/). Zviedrijā šis zirneklis atrasts arī virsājos, saulainās nogāzēs, starp sūnām un ķērpjiem, saulainās, sausās laucītēs. Tur viņš augsnē veido 5-10 cm dziļas un 1-2 cm platas alas, virs kuru atveŗēm apkārtni sedz ~1m2 haotiski novilktu dzeltenīgu vai zilganu tīmekļa pavedienu paklājs, kuŗa signālpavedienu gali beidzas alā pie zirnekļa. Galvenā mārīšzirnekļu barība ir vaboles. Turklāt, mātītes savas alas praktiski neatstāj, bet tēviņi klejo. Tēviņi ir 8 mm gaŗi (no galvkrūšu priekšas līdz vēdera galam), mātītes ir lielākas – 15 mm. Tēviņiem vēders ir koši sarkans ar sešiem, melniem punktiem, no kuriem divi ir mazāki. Mātītēm savukārt vēders ir melns ar baltiem matiņiem un gaišāku plankumu vēdera galā.

Mārīšzirneklis dabā aktīvs no aprīļa (marta beigām) līdz pat jūnija beigām (jūlija sākumam). Pārošanās noris pavasarī vai agri vasarā. Mātīte pēc tam savā alā (tuvāk pie izejas) izdēj ~50 olas. Pirmo nedēļu pēc izšķilšanās mātīte baro jaunos zirnekļus. Pēc tam pati nobeidzas un kļūst par barību saviem bērniem. Jaunie zirnekļi pārziemo augsnē tīmekļu kambaros un pēc ziemošanas sasniedz dzimumgatavību.

Atšķirībā no vairuma Latvijā sastopamo zirnekļu, mārīšzirneklis ir indīgs – viņa kodums var izraisīt niezi, sāpes, paātrinātu sidrdarbību un drudzim līdzīgu stāvokli. Iepriekš minētie simptomi gan izzūd divu stunda laikā, vairākas dienas gan saglabājās koduma vietas jūtīgums. Kodums dzīvībai apdraudējumu nerada.

Latvijā, iespējams, sastopamas divas zirnekļu sugas no samtzirnekļu Eresidae dzimtas. Jau pieminētais mārīšzirneklis Eresus sandaliatus un otra suga E. kollari, kurai ap melnajiem punktiem ir balti matiņi un trešā un ceturtā ejkāja ir klāta ar sarkaniem matiņiem, stipri izteiktāk nekā mārīšzirneklim. E. kollari konstatētā Lietuvā un Polijā, bet E. sandaliatus – savukārt, Zviedrijā un Vakareiropā.

Iespējams, ka mārīšzirneklis ir plašāk izplatīts Latvijas teritorijā. Mazo izmēru un slēptā dzīvesveida dēļ to ir grūtāk pamanīt. Jābūt uzmanīgam, jāskatās zem kājām! Tāpēc, ja pastaigājies pa virsājiem, priežu mežiem, tad skaties zem kājām! Varbūt ieraugi Gada Bezmugurkaulnieku! Rokās viņu neņem, bet fotogrāfijā gan var iemūžināt sev un dabas pētniekiem par prieku. Pēc tam par savu ieguvumu ziņo vietnei www.dabasdati.lv vai arachnoloģei Inesei Cerai, e-pasts: [email protected]

LEB ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951. gadā un ir vecākā pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Biedrība katru gadu kopš 1999. gada izvirza Gada kukaini un kopš 2008. gada arī Gada bezmugurkaulnieku ar mērķi izglītot sabiedrību par Latvijas dabu un iegūt vērtīgus datus.

Leave a Comment