Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien, 18.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.
Likumprojekts paredz precizēt pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību. Pētniekam paredzēts piešķirt neierobežotu piekļuvi darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem plānots atstāt spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojumu. Šo ierobežojumu plānots atcelt studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā.
Šobrīd studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ierodas mobilitātes programmu ietvaros, dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu.
Likumprojekts paredz paplašināt to ārzemnieku loku, kam nav nepieciešams saņemt tiesības uz nodarbinātību Latvijā, iekļaujot arī studentus un stažierus, kuri veic praksi studiju programmas ietvaros vai stažējas ne vēlāk kā divus gadus pēc stažēšanās programmai atbilstošas augstākās izglītības iegūšanas. Šāds nosacījums ieviests, jo minēto kategoriju ārzemnieki neaizņem darba vietu, uz ko varētu pretendēt Latvijas iedzīvotāji, bet veic studiju praksi, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma grozījumi paredz noteikt arī brīvprātīgo darbu un dalību apmaiņas izglītības programmā kā vienu no ilgtermiņa vīzas piešķiršanas iemesliem. Tāpat plānots pagarināt laiku, uz kādu students vai pētnieks ir tiesīgs saņemt termiņuzturēšanās atļauju pēc studiju vai pētniecības darba pabeigšanas, lai meklētu darbu vai uzsāktu komercdarbību. Likumprojekts paredz šo laiku pagarināt līdz deviņiem mēnešiem šobrīd spēkā esošo sešu mēnešu vietā.
Likumprojekts paredz iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju, ja nav ievēroti piešķirtajās tiesībās uz nodarbināšanu noteiktie nosacījumi. Šis anulēšanas pamats varēs tikt piemērots, ja, piemēram, studenta nodarbinātība pārsniegusi atļauto stundu skaitu, nav sasniegts pietiekams progress mācībās vai citos gadījumos, kad ārzemnieks neievēro piešķirtajās tiesībās ietvertos nosacījumus.
Ar likuma grozījumiem paredzēts atbrīvojums no vīzu prasības personām, kuras Latvijā ieceļo ar savas pilsonības valsts izsniegtu derīgu ceļošanas dokumentu un Eiropas Padomes izsniegtu laissez-passer, kas tiek izsniegts 47 Eiropas Padomes dalībvalstu pārstāvjiem: Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārstāvjiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa pārstāvjiem, noteiktu Eiropas Padomes monitoringa mehānismu pārstāvjiem un daļai Eiropas Padomes organizācijas darbinieku.
Ar likuma grozījumiem paredzēta uzņēmuma darbības ekonomiskās darbības kritēriju pārbaude, ja atkārtotu uzturēšanās atļauju pieprasa vai atļauju reģistrē uzņēmumā nodarbināts ārzemnieks, kurš vienlaikus attiecīgajā uzņēmumā ir komercreģistrā reģistrēta amatpersona. Šāds nosacījums ieviests, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad atļauja saistībā ar nodarbinātību tiek noformēta tikai tādēļ, lai iegūtu uzturēšanās tiesības neefektīvi strādājošā uzņēmumā, kurš neizpilda nodokļu samaksas kritērijus, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimā.
