Patiesa piedošana ir viena no grūtākajām lietām, ko dzīvē iemācīties. To nākas apgūt ļoti grūtā ceļā un “kāpt sev pāri”. Reizēm tas notiek spontāni, bet, arī mums kā pieaugušajiem, ir jāatceras, ka mēs ik dienu varam mācīties ko jaunu no cilvēkiem, kuri ir jaunāki par mums. Šis ir vienas māmiņas ziņojums par viņas mācību un piedošanu.
“Mana meita nav redzējusi savu bioloģisko tēvu kopš 4 gadu vecuma. Viņai šobrīd ir 11 gadu. Kad viņai apritēja 2 gadi, tad viņš ar mani sazinājās, lai man lūgtu vai viņš var atteikties no vecāku tiesībām un pārtraukt maksāt alimentus. Es piekritu, jo gribēju pasargāt savu meitu no vīrieša, kurš dzīves gaitā potenciāli vēl spētu viņu sarūgtināt. Es meitai nekad nemeloju par to, kas ir viņas tēvs. Vienmēr esmu atbildējusi uz viņas jautājumiem tā, lai viņa tādā vecumā varētu šo situāciju saprast.
Kad meitai bija 4 gadi, tad viņš atkal ar mani sazinājās. Teica, ka viņam ir diagnosticēts vēzis un, ka viņš gribētu redzēt savu meitu. Viņš lūdza būt kopā ar meitu 2 stundas. Tā vietā viņš uzkavējās tikai 20 minūtes un nekad vairs nekādu ziņu nesaņēmu.
Vasarā mēs satikām kādu, kas pazīst meitas bioloģisko tēvu un viņš komentēja, cik meita ir līdzīga viņa pārējiem bērniem. Stāstīja, kā viņš ir izveidojis ģimeni un sācis gādīgu mājas dzīvi. Man sākās vēdera krampji, domājot par to, cik sāpīgi to visu ir dzirdēt manai meitiņai. Es ātri pārtraucu sarunu un abas ar meitu devāmies uz mašīnu. Kad sēdējām mašīnā, tad tikai pamanīju, ka mana meita smaida. Viņa teica: “Mammu, viņš saprata, kā ir būt tēvam. Tas ir tik jauki. Man ir prieks par viņa bērniem.” Un tā bija tā diena, kad 11 gadīgs bērns man iemācīja visu piedošanas būtību.”
Avots: trendingstylist.com
