Uzskata, ka pēdējā laikā diabēts kļuvis stipri vien “jaunāks”, taču viennozīmīgi to apgalvot nevar. Ir divu veidu diabēts. I tipa diabēts ir problēma, kas visbiežāk rodas gados jauniem cilvēkiem. Tas ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera šūnu bojāeju un tiek ārstēts tikai ar insulīnu. Šīs slimības statistika pēdējos gados praktiski nav mainījusies. Toties cilvēku skaits, kas saslimst ar II tipa diabētu, nepielūdzami aug visā pasaulē. Un vecums, kādā tas tiek atklāts, patiešām kļūst arvien jaunāks.
Vai diabētu var atpazīt agrīnā stadijā, un kādām pazīmēm būtu jāpievērš uzmanība?
Viena no pirmajām pazīmēm ir slāpes un sausa mute. Pēc tam var parādīties ādas, bet sievietēm – arī maksts nieze. Taču parasti slimība sākas lēnām un pakāpeniski, bez kādiem īpaši izteiktiem simptomiem. Diemžēl lielākoties pacienti pie ārsta dodas ar citām sūdzībām – komplikācijām, ko izraisījis diabēts. Viņi ir satraukušies par redzes traucējumiem, nieru darbību… Taču šie sarežģījumi parasti sāk izpausties tikai 5–7 gadus pēc saslimšanas ar diabētu.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma, cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, cukura līmenis asinīs jāpārbauda vienu reizi trijos gados, bet riska grupām piederošajiem – katru gadu. Riska grupai piederīgi ir tie, kuriem ir liekais svars un kuru tuvākie ģimenes locekļi slimo ar diabētu.
Vai paaugstināts cukura līmenis asinīs nozīmē, ka ir diabēts?
Nē, jo vienīgi un tikai pēc asinsainas neko konkrētu nav iespējams pateikt. Īslaicīgi glikozes līmenis asinīs var palielināties traumu, infekciju, pankreatīta gadījumā, kā arī insulta, infarkta pirmajās stundās. Eksistē vēl tāds jēdziens kā pirmsdiabēts jeb tolerances traucējumi attiecībā pret glikozi. Šādos gadījumos cilvēkam nepieciešams būt regulārā ārsta uzraudzībā un noteikti jāmaina ierastais dzīvesveids. Lai šo stāvokli noteiktu, cukura līmenis tukšā dūšā jāpārbauda vairākas reizes, bet dažkārt nepieciešama pat “glikozes slodze”, proti, pacientam nosaka cukura līmeni asinīs, pēc tam dod izdzert 75 g ūdenī izšķīdinātas glikozes, un atkārtoti izdara asins analīzi.
Lasi vēl: «Sieva uz diētas». Varen jestra vīra dienasgrāmata par mīļotās tievēšanu
Ko darīt cilvēkam, kuram pirmsdiabēta stāvoklis atklāts?
Pirmām kārtām pacensties normalizēt svaru un katru dienu nodarboties ar fizkultūru. Fiziskas slodzes laikā muskuļi glikozi patērē aptuveni 20 reižu vairāk. Labākais laiks nodarbībām ir pēcpusdiena. Ieteicamākās slodzes ir staigāšana, peldēšana, slēpošana. Ar fizkultūru jānodarbojas ne retāk kā trīs reizes nedēļā un lai kopumā tai tiktu veltītas ne mazāk kā 150 minūtes. Tālāku diabēta attīstību, ja atklāts pirmsdiabēta stāvoklis, novērst palīdz arī regulāri lietoti atbilstoši preparāti, un tos ieteiks ārsts.
Starp citu, nosacīti nesen zinātnieki ieguvuši ļoti pārsteidzošus datus: izrādās, dzīvesveida maiņa ir daudz efektīvāka par medikamentiem. Svara samazināšana tikai par 7% un regulāras fiziskās nodarbības diabēta attīstības risku samazina vairāk nekā divkārt.
Cik efektīva ir atbilstoša diēta un kādiem produktiem dodama priekšroka?
Tas, ka diēta ir ļoti svarīga, nav noliedzams, bet cilvēkiem ar iedzimtu noslieci uz diabētu vai gadījumos, ja traucēta tolerance attiecībā pret glikozi, – vienkārši nepieciešama. Ieteikumi pacientiem ar normālu un ar lieko svaru ir atšķirīgi.
Cilvēkiem ar normālu svaru ieteicams
* Nelietot produktus, kas krasi paaugstina cukura līmeni. Tie ir saldumi, medus, augļu sulas, žāvēti augļi.
* Vairāk lietot dārzeņus, kas satur organismam nepieciešamās šķiedrvielas.
* Ievērot ēdienreizes. Vēlamākas ir 3–5, nevis 1–2 maltītes dienā.
Ja ir liekais svars
Tad pēc svarīguma pirmajā vietā ir kaloriju daudzums uzturā. Tas obligāti jāsamazina uz tauku un alkohola rēķina. Tā sauktie apslēptie tauki ir cīsiņos, sardelēs, visās desās, vistu šķiņķīšos, riekstos, treknā sierā. Pareiza uztura rādītājs ir pakāpeniska ķermeņa masas samazināšanās, taču – ne vairāk kā par 1 kg nedēļā.
Par galvenajiem ikdienā lietotajiem produktiem jākļūst dārzeņiem. Svaigi dārzeņi, augļi un ogas nepieciešami, lai nodrošinātu organisma palielināto vajadzību pēc vitamīniem. Taču jāņem vērā, ka, piemēram, augļu sulas cukura līmeni paaugstina daudz spēcīgāk nekā paši augļi, jo no sulām cukurs asinīs uzsūcas straujāk. Nav ieteicams aizrauties ar žāvētiem augļiem un ogām: rozīnēm, aprikozēm. Pārrēķinot svarā, tajos ir daudz vairāk cukura nekā svaigajos augļos. Vīnogās un banānos cukura ir nedaudz vairāk nekā citos augļos, tāpēc lielā daudzumā tos lietot nav ieteicams. Ēdienkartei jābūt pietiekami bagātai ar olbaltumvielām. Vērtīgas ir vārītas zivis, garneles, krabji, kalmāri, teļa gaļa, liesa cūkgaļa, vistas krūtiņa.
Cukura diabēta gadījumā būtiski paaugstinās aterosklerozes un tās seku – infarktu un insultu risks. Ņemot to vērā, ieteicams ierobežot arī dzīvnieku taukus un produktus, kas satur holesterīnu. Ļoti ieteicamas ir klijas, maize ar klijām, rupja maluma putraimi, visa veida kāposti, bietes. Šie produkti ir bagāti ar uztura šķiedrām. Neierobežotā daudzumā var ēst gurķus, tomātus, burkānus, redīsus, kabačus, baklažānus, topinambūrus, selerijas un jebkurus citus dārzeņus, izņemot kartupeļus.
Kļūdainie priekšstati
Daudziem cilvēkiem par uzturu diabēta gadījumā un pirmsdiabēta laikā ir izveidojies diezgan aplams priekšstats. Biežāk sastopamie kļūdainie priekšstati ir šādi.
* Augu eļļas var lietot jebkurā daudzumā, jo tās nesatur holesterīnu.
Patiesībā: holesterīnu tās tiešām nesatur, taču kaloriju ziņā pārspēj sviestu, kas satur nedaudz ūdens un olbaltumu.
* Rupjmaize daudz mazāk paaugstina cukura līmeni nekā baltmaize.
Patiesībā: abām maizēm cukura paaugstināšanas iedarbība ir vienāda.
* Zaļie skābie āboli cukura līmeni paaugstina mazāk, nekā dzeltenie vai sarkanie.
Patiesībā: ābolu garšu nosaka tajos esošās organiskās skābes. Cukura daudzumu ābolā nenosaka tā krāsa, drīzāk jau augļa lielums.
* Ja ilgāku laiku kartupeļus tur ūdeni, tie nepaaugstina cukura līmeni, jo ciete izdalās.
Patiesībā: būtiski mazināt cietes daudzumu kartupeļos tādā veidā neizdodas. Labāk pagatavot kartupeļus kopā ar dārzeņiem.
* Saldos dārzeņus (burkānus, bietes) nedrīkst lietot uzturā.
Patiesībā: drīkst, jo lielā šķiedrvielu daudzuma dēļ cukurs no tiem slikti uzsūcas.
* Griķu putra pazemina cukura līmeni asinīs.
Patiesībā: neviens produkts nespēj cukura līmeni pazemināt. Cukura līmeni var tikai nepaaugstināt. Griķi piegādā asinīm glikozi ne mazāk kā rīsi.
* Medus nepaaugstina cukura līmeni, jo tajā ir daudz fruktozes.
Patiesībā: medus paaugstina cukura līmeni tāpat kā cukurs.
