Latvijas simtgadē, maijā, kad daba atveras pilnbriedā, 88 gadu vecumā mūžībā aizgājis Latvijas un Siguldas patriots, Siguldas gaisa trošu vagoniņa idejas autors un realizētājs Aivars Janelsītis (22.11.1929.–11.05.2018.).
Aivars Janelsītis sevi ir ierakstījis Siguldas vēsturē un sevi uzskata par tās patriotu, kuram nebija svešas novadpētniecības tradīcijas. Aivars Janelsītis ir pavadījis bagātīgu mūžu un ir paveicis neizsakāmi daudz. Viņš par sevi ir teicis: ”Nav lielākas laimes atrast tādu vietu, kurai veltīt savu dzīvi un darbus. To var tikai Siguldā! Te ir svētupe Gauja, kuras krastos paaudzēm esam cīnījušies par brīvu Latviju. Siguldas skaistums ir neapbrīnojams, tāpēc pateicos visiem par tā izkopšanu un attīstību- to mēs darām no paaudzes paaudzē. Kalpoju Siguldai!” Šos vārdus dzirdēja visi klātesošie ”Siguldas Goda novadnieka 2012” titula saņemšanas brīdī.
Aivars Janelsītis dzimis 1929.gada 22.novembrī Cēsīs. Tēvs Roberts Janelsītis- žurnālists, dzejnieks, tulkotājs, avīzes ”Cēsu Vēstis” redaktors, sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas Domes deputāts un pilsētas galvas biedrs. Māte Elfrīda Janelsīte- grāmatvede, ekonomiste, strādājusi J.Rozes un E.Dubava grāmatnīcās. Ģimene 1941.gada 14.jūnijā represēta uz Sibīriju, Aivars Janelsītis atgriezies Latvijā ar izsūtīto bērnu grupu 1946.gadā. Mācījies Cēsu 2.pamatskolā, Biriļusu pamatskolā (Krasnojarskas novadā). Beidzis Priekuļu Lauksaimniecības skolas Elektromehāniķu nodaļu. Pēc Siguldas 1.vidusskolas beigšanas iestājies LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējis 1968.gadā. Studijas turpinājis aspirantūrā Maskavas Komunālās saimniecības akadēmijas Ekonomikas un pilsētu saimniecības vadības nodaļā. Zināšanas papildinājis Berlīnes Būvju saglabāšanas un modernizācijas institūtā (IEMB) un praktizējies Somijas Nekustamā īpašuma tālākmācības un izglītības institūtā.
Pēc obligātā kara dienesta 1954.gadā uzsācis darbu Siguldas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļā. Pēc viņa ierosmes uzsākti lieli Siguldas labiekārtošanas darbi- ielu, ietvju un skvēru izbūve, tajā skaitā Gūtmaņa alas apkārtnes sakārtošana un dīķu kaskādes izveidošana.
1955.gadā Siguldā satika savu mūža mīlestību Genovevu, ar kuru laulībā pavadīja vairāk nekā 50 gadus, izdejojot Zelta kāzu valsi divu meitu, mazbērnu, mīļu draugu un radu saimē. Paspēja paauklēt arī savus divus mazmazbērnus.
A.Janelsītis ierosināja Siguldā uzbūvēt uzkarināmo, pasažieru troses ceļu pāri Gaujas senlejai. Ideju par gaisa tramvaju A.Janelsītis smēlās tā laika laikrakstā ”Ogoņok” 1956.gadā, kur bija apraksts, ka šādi vagoniņi kursē- kā tiek būvēti un ekspluatēti Čiatūras pilsētā Gruzijā. Lai realizētu šo ieceri, A.Janelsītis vērsās pie Čiatūras trošu ceļu speciālistiem, kuri atsaucīgi apsolīja palīdzību tehniskā projekta un nestandarta iekārtu izgatavošanā. Konstruktoram Georgijam Panculajam, ar kuru Aivars sarakstījās, ļoti iepatikās siguldiešu ideja, jo viņš nekad vēl nebija būvējis tik garu trošu ceļu bez starpbalstiem. Un tā sākās būvniecība, kas ar vairāku gadu pārtraukumu noslēdzās 1968.gadā. Troses ceļš Siguldā sāka darboties 1969.gada 3.janvārī, nākamajā gadā svinot darbības 50 gadu jubileju.
Siguldas sadraudzības pilsētā Čiaturā (Gruzijā) 135 gadu jubilejā, siguldietis Aivars Janelsītis tika godināts par Čiatūras Goda pilsoni, par ideju realizēt un izbūvēt Gaisa trošu ceļu Siguldā. Gruzijas pilsētas pārstāvji godināja Janelsīša kungu arī par nozīmīgo ieguldījumu un iniciatīvu, uzsākot un nostiprinot abu pilsētu sadarbību, rūpīgo un vērtīgo darbu, lai apkopotu un glabātu vēstures liecības par pilsētām, kā arī aizrautību un patiesu sirsnību pret Čiatūras iedzīvotājiem.
Siguldas un vēlāk apvienotā Rīgas rajona Komunālās saimniecības nodaļu viņš vadīja līdz 1974.gadam un pēc tam divdesmit gadus strādāja par Dzīvokļu- komunālās saimniecības pārvaldes vadītāju Republikas Komunālās saimniecības ministrijā. Darba gados rajonā un valstī pēc viņa ierosmes tika realizēti daudzi projekti, lai pilnveidotu un attīstītu nozares darbu, par ko 1990.gadā piešķirts Nopelniem bagātā dzīvokļu un komunālās saimniecības darbinieka goda nosaukums.
Vairākkārt bijis ievēlēts Siguldas pilsētas deputātu padomē, bet 1990.gadā ievēlēts par pilsētas padomes priekšsēdētāja vietnieku.
A.Janelsītis bijis Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas biedrs. Strādājis Ekonomikas ministrijas Būvnieku departamentā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Mājokļu aģentūrā. Darbojies Vides ministrijas Investīciju departamentā.
A.Janelsītis veica lielu organizatorisko darbu Siguldas 750 un 800 gadu jubilejas sagatavošanā. Aivars Janelsītis ir novadpētnieks un daudz laika ziedojis sabiedriskam darbam, cieši saistīts ar kultūras, izglītības un sporta dzīvi, ilgus gadus bija Siguldas slaloma trases sporta sacensību komentētājs, liels teātra cienītājs un pats aktīvs aktieris un konferansjē kā Siguldas, tā Republikas organizētajos pasākumos, aktīvi darbojās ”Siguldas Avīzē” kā žurnālists, turpinot sava tēva, žurnālista Roberta Janelsīša gaitas.
Turpinot vectēva un tēva gaitas, no 1955.gada aktīvi darbojās rajona un republikas Brīvprātīgu ugunsdzēsēju biedrības valdēs. 2009.gadā apbalvots ar Atzinības krusta Zelta goda zīmi kā Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības valdes loceklis.
A.Janelsītis kā novadpētnieks jau piecdesmit gadus nenogurstoši apkopo un krāj materiālus par Siguldas novada attīstību. Vairāk nekā divdesmit lietu (”Sigulda laikmeta griežos”) nodotas Turaidas muzejrezervāta fondu glabātavā. A.Janelsītis darbojās Turaidas pils Atbalsta fonda valdē.
Par Siguldu A.Janelsītis saka: ”Esmu ļoti pateicīgs liktenim, ka savas radošās dzīves labākos gadus bija lemts strādāt un dzīvot šajā Paradīzes dārzā Gaujas senlejas krastos un bija lemts kopā darboties ar ļoti labiem, zinošiem, čakliem darba kolēģiem, kuri visi līdzīgi man bija ārkārtīgi lieli savas skaistās Siguldas patrioti.”
Atvadīšanās no Aivara Janelsīša notiks 18.maijā plkst.12.00 Siguldas pilsētas kapos.
