Plānots noteikt precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā. To paredz grozījumi likumā, kas reglamentē miruša cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā. Tos izskatīšanai pirmajā lasījumā šodien atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
“Šis ir solis uz priekšu, lai pilnveidotu orgānu transplantācijas sistēmu Latvijā, jo šajā jomā mums joprojām ir kur tiekties salīdzinājumā ar Rietumvalstīm. Īpaši svarīgi uzlabot iedzīvotāju zināšanas par iespēju izdarīt izvēli un brīvprātīgi ziedot orgānus, kas var glābt dzīvību daudziem citiem,” uzsver Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Likumprojekts paredz: ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa tuvākā klātesošā piederīgā vai arī sazinoties ar tuvākajiem piederīgajiem, ja viņi nav klātesoši. Piederīgo sniegto informāciju fiksēs donora medicīniskajos dokumentos.
Ja informācija par personas gribu nav fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to nevar sniegt tuvākie piederīgie, ir prezumējama mirušā cilvēka piekrišana pēc nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus, nosaka likumprojekts. Ārstniecības iestādei noteikts pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu pēc nāves.
Patlaban Latvijas tiesiskais regulējums neparedz precīzu mehānismu, kā tuvākais piederīgais var īstenot savas likumā noteiktās tiesības darīt zināmu mirušā gribu, pirms tiek uzsāktas ķirurģiskas manipulācijas ar mirušā ķermeni.
Likumprojekts paredz atvieglot iespēju personai paust gribu par sava ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu pēc nāves. To ikviens varēs paveikt, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori. Plānots, ka iespēja paust savu gribu e-veselības sistēmā būs spēkā no 2020.gada.
Likuma grozījumi paredz arī noteikt iespēju personai mainīt iepriekš izteikto gribu par atļauju vai aizliegumu orgānu izmantošanai pēc nāves.
Savukārt Veselības ministrijai paredzēts pienākums informēt sabiedrību par indivīda tiesībām izteikt gribu par orgānu izmantošanu pēc nāves un iespēju šajā jautājumā izdarīt informētu izvēli.
Izmaiņas likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” nodrošinās Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstību Eiropas Padomes konvencijai par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Krimināllikumā, kas precizē tā normas atbilstoši konvencijas prasībām.
