Izglītības procesa elastīgākai nodrošināšanai un plašākām iespējām pedagogu nodarbinātībai, Izglītības un zinātnes ministrija ir pilnveidojusi Ministru kabineta noteikumus par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību, kurus otrdien, 2018.gada 11.septembrī, skatīs valdība.
Izmaiņas pilnveidotajos noteikumos paredz neierobežot mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Lai skolotājs varētu mācītu citu mācību priekšmetu, turpmāk būs jāapgūst īsāka profesionālās kompetences pilnveides mācību programma. Pamatizglītības 1.klasē būs iespējams strādāt pedagogam ar pirmsskolas pedagoga kvalifikāciju vai apgūtu pedagoga profesionālās kompetences pilnveides programmu pirmsskolas saturā un didaktikā. Savukārt pirmsskolā varēs strādāt arī pedagogs ar sākumizglītības skolotāja kvalifikāciju.
Noteikumos paredzēta iespēja personai, kura studē mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē, skolotāja mentora vadībā vienu gadu strādāt vienā izglītības iestādē bez pedagoģiskās izglītības. Iespēja STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) priekšmetos skolā pieņemt darbā arī personu, kura vēl studē šajā jomā, ir paredzēta kā terminēts pasākums līdz 2022.gada 31.augustam. Ja šāds pedagogs izvēlēsies turpināt strādāt ilgāk kā vienu gadu, viņam jāiegūst pedagoģiskā izglītība.
Tāpat profesionālās un interešu izglītības programmās būs plašākas iespējas piesaistīt nozares speciālistus, jo pasniegt profesijai nepieciešamās zināšanas un prasmes varēs arī nozares profesionāļi, kuriem nav pedagoģiskā izglītība. Tas gan būs atļauts gadījumā, ja darba slodze pedagogam ir mazāka par 360 stundām gadā.
Noteikumi paredz arī plašākas iespējas darbam izglītības iestādē piesaistīt atbalsta speciālistus – skolotāja logopēda amatā un sociālā pedagoga amatā, kā arī skolotāja karjeras konsultanta amatā. Tāpat noteikumi precizē speciālās izglītības īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem nepieciešamo profesionālās kompetences pilnveidi.
Atbilstošas profesionālās kompetences pilnveides iespējas dažādiem pedagogu amatiem un profesijām nozīmīgas arī saistībā ar jaunās kompetencēs balstītas izglītības pieejas ieviešanu. Jaunā mācību satura ieviešanai nepieciešams plašāk interpretēt prasības nepieciešamajai pedagogu izglītībai, lai nodrošinātu mācību procesa vienotību, sekmējot dziļas izpratnes veidošanu un prasmju attīstību. Lielāka loma būs jāveltī bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstura ieradumu, attieksmju un vērtību veidošanai.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” var iepazīties valdības mājaslapā.
