Nesen es sazinājos ar kādu savu paziņu, ar kuru reiz kopā strādāju. Sauksim viņu par K. Tad nu lūk, K. mani uzslavēja, sacīja, ka mīl manus rakstus par finansēm, bankām un naudu kopumā.
Un tikai viens aspekts K nepatīk – tas, ka es periodiski rakstu par ekonomēšanu. Lai gan šķiet, ka man nekad nav bijuši padomi par ārkārtēju taupīšanu.
Nekādu galējību, vispārēji padomi. Bet tomēr dažiem cilvēkiem nepatika mani tēriņu optimizācijas padomi. Kāpēc tā?
Ko mana paziņa domā par ekonomiju?
“Saproti, es nekad nelieku lielveikalu iepirkumu maisus miskastē. Manuprāt, tā ir sīkumainība, gluži kā deviņdesmitajos manā ģimenē izmantoja veco apģērbu grīdas lupatās”, – man rakstīja K.
Kad es pajautāju, vai nav vienalga, kā katrs tērē un ekonomē, K atbildēja īsi: taupīšana mūs noskaņo uz nabadzību. Tā noskaņo mūs uz nabadzīgu dzīvi, kad pat atkritumu maisu iegāde tiek uzskatīta par liekiem tēriņiem.
Cilvēks, kurš vienmēr taupa, tērē tam visu savu enerģiju, tā vietā, lai ieliktu enerģiju ienākumu palielināšanai.
Es nepiekrītu šim viedoklim. Manuprāt, šie ir divi paralēli procesi. Jūs varat gan taupīt, gan palielināt savus ienākumus. Protams, ja jūs mēģināt ietaupīt katru kapeiku un doties uz tālāko veikalu, jo tur kartupeļi ir par 2 kapeikām lētāki – jā, tas var aizņemt daudz laika un neattaisnot pūles. Tomēr saprātīgi ietaupījumi ir diezgan noderīgi budžetam.
Lasi arī: “Tu ar rokām mazgāji tualetes podos, pēc tam pieskāries man” – uzzinot, ka viņa ir apkopēja, līgavainis viņu atstāja
Turklāt pat ļoti turīgi cilvēki ietaupa. Tikai ne uz atkritumu maisiem. Piemēram, turīgi pilsoņi bieži lido, tērē tam daudz naudas, bet ar to lidsabiedrībās pelna bonusus. Un tad viņi pārvērš šos bēnusus bezmaksas lidojumos vai ar milzīgu atlaidi iegūst dārgas biļetes biznesa klases lidojumiem.
Es kopumā esmu pret bagātu cilvēku ieradumiem, kā arī pret nabadzīgu cilvēku paradumu koncepciju … Tās visas ir smieklīgas kategorijas. Jautājums ir citos faktoros, kas ir daudz nopietnāki.
P.S. Ko tu domā?
