Paziņa pastāstīja, kāpēc viņa nekad neliek lielveikalu iepirkumu maisus miskastē

Nesen es sazinājos ar kādu savu paziņu, ar kuru reiz kopā strādāju. Sauksim viņu par K. Tad nu lūk, K. mani uzslavēja, sacīja, ka mīl manus rakstus par finansēm, bankām un naudu kopumā.

Un tikai viens aspekts K nepatīk – tas, ka es periodiski rakstu par ekonomēšanu. Lai gan šķiet, ka man nekad nav bijuši padomi par ārkārtēju taupīšanu.

Nekādu galējību, vispārēji padomi. Bet tomēr dažiem cilvēkiem nepatika mani tēriņu optimizācijas padomi. Kāpēc tā?

Ko mana paziņa domā par ekonomiju?

“Saproti, es nekad nelieku lielveikalu iepirkumu maisus miskastē. Manuprāt, tā ir sīkumainība, gluži kā deviņdesmitajos manā ģimenē izmantoja veco apģērbu grīdas lupatās”, – man rakstīja K.

Kad es pajautāju, vai nav vienalga, kā katrs tērē un ekonomē, K atbildēja īsi: taupīšana mūs noskaņo uz nabadzību. Tā noskaņo mūs uz nabadzīgu dzīvi, kad pat atkritumu maisu iegāde tiek uzskatīta par liekiem tēriņiem.

Cilvēks, kurš vienmēr taupa, tērē tam visu savu enerģiju, tā vietā, lai ieliktu enerģiju ienākumu palielināšanai.

Es nepiekrītu šim viedoklim. Manuprāt, šie ir divi paralēli procesi. Jūs varat gan taupīt, gan palielināt savus ienākumus. Protams, ja jūs mēģināt ietaupīt katru kapeiku un doties uz tālāko veikalu, jo tur kartupeļi ir par 2 kapeikām lētāki – jā, tas var aizņemt daudz laika un neattaisnot pūles. Tomēr saprātīgi ietaupījumi ir diezgan noderīgi budžetam.

Lasi arī: “Tu ar rokām mazgāji tualetes podos, pēc tam pieskāries man” – uzzinot, ka viņa ir apkopēja, līgavainis viņu atstāja

Turklāt pat ļoti turīgi cilvēki ietaupa. Tikai ne uz atkritumu maisiem. Piemēram, turīgi pilsoņi bieži lido, tērē tam daudz naudas, bet ar to lidsabiedrībās pelna bonusus. Un tad viņi pārvērš šos bēnusus bezmaksas lidojumos vai ar milzīgu atlaidi iegūst dārgas biļetes biznesa klases lidojumiem.

Es kopumā esmu pret bagātu cilvēku ieradumiem, kā arī pret nabadzīgu cilvēku paradumu koncepciju … Tās visas ir smieklīgas kategorijas. Jautājums ir citos faktoros, kas ir daudz nopietnāki.

P.S. Ko tu domā?

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

  • <cite class="fn">filips-72</cite>

    Ko tik nedabū gatavu ! Kādreiz ( ļoti sen ) kad veikalā prece maksāja vienu rubli , bet tev kabatā bija tikai 99. kapeikas šo preci nevarēji iegādāties ! Nācās iemācīties taupīt ! Tad arī no pārējiem varēja saklausīt teikumu : ,,Tas jau par kapeiku būtu ar mieru uti dzīt no Aizputes līdz Liepājai . Toreiz kapeikai BIJA VĒRTĪBA !!! Ar tramvaju varēji braukt ,pie iekāpšanas samaksājot TRĪS kapeikas !! Ar pilsētas autobusu varēji braukt maksājot 5. kapeikas Cilvēki pelnot simts , divsimt vai trīssimt rubļus prata tos taupīt Lai ietītu veikalā pirktu siļķi , to ietina sen izlasītā avīzē ,,Pravda ” vai ,,Izvestija ” kura bija iegādāta par 4.kapeikām lai izlasītu ziņas . Ziņas varēja klausīties arī radio programmā Tās gan bija stipri mazāk ! Plkst. 6:00 , 8:00 12:00 ar atkārtojumu 14 :00 Tām sekoja pēcpusdienas 17 :00 ar atkārtojumu 22:00 Tam sekoja jauni laiki . Saukti par ,,Repsīša laikiem ” Te pieminēšu tikai vienu . Viss tika no rubļiem pārvērsts tūkstošos ! Neticat ? Paskaidrošu . VAZ 2101 – pirku maksājot 5.500 rubļus Repsīšu laikā vēlējos tirgu nopirkt ,biešu stādāmo mašīnīti ( Viens metāla ritenītis , divi metāla ragi stumšanai , zemāk lemesītis vadziņas veidošanai un kafijas lieluma metāla buņdža ,kur iebērt sēklas ! CIK tad tāds agregāts maksā ? Izrādās ,…tikpat cik mans auto VAZ 2101 t.i . šoreiz gan repsīšos 5. 500 repši ! Un tad atnāca ilgi gaidītie Ulmaņlaika latiņi . ! Naudiņa gan tika mākslīgi samazināta , Toties bijām vadošajās lomās Pasaulē . Dolārs palika zem mūsu latiņa . Cīnīties vajadzēja ar angļu mārciņām Līdz beidzot tikām pie eiro naudiņām Nabagiem ar tām eiro naudiņām nu nav nekas spīdošs ,jātaupa visur , lai ministru kabinetā un Saeimā var palielināt kancelejas izdevumus ,jo lūk ,šis zimulis ir līdz pusei norakstīts ,vajag jaunu !

  • […] Paziņa pastāstīja, kāpēc viņa nekad neliek lielveikalu iepirkumu maisus miskastē […]

Pievienot komentāru