Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki rada paplašinātas funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā raidītāja prototipu “Ronis”, kas izmantojams roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem.
Pēdējo gadu laikā Baltijas jūrā pieaudzis pelēko roņu skaits. Barības meklējumos tie apgūst jaunas teritorijas, kļūstot par lielāko piekrastes zvejniecības apdraudējumu. Viens no efektīvākajiem pasaulē atzītajiem risinājumiem ir zemūdens akustisko raidītāju (ZAR) izvietošana pie zvejniecības rīkiem. Tie raida specifiskus akustiskos signālus, kas īslaicīgi pārsniedz roņu dzirdes sāpju slieksni.
No tirgū pieejamajiem risinājumiem RTU pētnieku izstrādāto atšķir specifiskais signālu ģenerators, attālinātās vadības un diagnostikas iespējas, korpusa risinājums. Pētījumi rāda, ka daudzi tirgū piedāvātie atbaidītāji ir neefektīvi – frekvenču diapazons pārsniedz roņu dzirdamības slieksni, dzīvnieki to vispār nedzird, dažu dienu laikā viņi pierod pie ieprogrammētās signālu secības un izmanto klusuma brīžus, lai pamielotos ar zivīm, stāsta projekta zinātniskais vadītājs, RTU Elektronikas un telekomunikācijas fakultātes Radioelektronikas institūta (REI) direktors Dmitrijs Pikuļins. REI pētnieku izstrādātais ģenerators nodrošina signālu frekvenču, atskaņošanas biežuma un klusuma brīžu pastāvīgu izmaiņu, izslēdzot pierašanu. Sistēma ir vadāma attālināti, izmantojos pētnieku izstrādātu mobilo aplikāciju. Tā ļauj sekot līdzi sistēmas darbības svarīgākiem parametriem: akumulatora uzlādes līmenim, elektronisko ierīču temperatūrai, ūdens ieplūdei korpusā. Iekļautais GPS modulis ļauj reālā laikā izsekot “Roņa” atrašanās vietu gadījumos, ja tas ir aizpeldējis jūrā vai nozagts.
Savukārt RTU Dizaina fabrikā rādīts pirmā prototipa modulārs korpuss. Iekārtu ir iespējams atvērt, lai veiktu sistēmas apkopi un diagnostiku, uzlādēt akumulatoru, vienlaikus nepieļaujot ūdens nokļūšanu korpusā pat sarežģītos darbības apstākļos, norāda RTU Dizaina fabrikas direktors Guntis Kuļikovskis. “Ronis” aprīkots ar antenām, kas nodrošina datu attālinātu nolasīšanu un aparatūras vadību, un bākuguni. Dizaina fabrikā rasti risinājumi antenu izvietojumam, ārējo kontaktu skaita optimizācijai, lai iekārta būtu maksimāli droša un funkcionāla. Turpinot darbu un testējot ierīci, “Roni” varētu vēl optimizēt, pārliecināties par visu funkciju nepieciešamību un, iespējams, padarīt to kompaktāku. Ja ierīce kļūtu kompaktāka, tās pārvietošana būtu lietotājiem ērtāka, saka G. Kuļikovskis. Plānots veikt izstaroto signālu jaudas mērījumus pie zvejas rīkiem, noskaidrojot reālo darbības rādiusu, optimizēt elektroniskās daļas risinājumus, pielāgot programmatūru un aplikāciju zvejnieku prasībām.
Projekts Nr.16-00-F01101-000001 “Paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā raidītāja izstrāde roņu nodarīto postījumu samazināšanai Latvijas piekrastes zvejā” tiek īstenots Radioelektronikas institūtā, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumā “Inovācija” ar Latvijas Zvejnieku federācijas atbalstu.