Sabuktētas mašīnas un sāpīgas traumas: autovadītāju pieredzes stāsti

Apmēram piektā daļa jeb 20% ceļu satiksmes negadījumu tiek izraisīti autovadītāju neuzmanība dēļ, kuras iemesls visbiežāk ir tieši telefona lietošana pie stūres, liecina Valsts policijas 2018. gada nogalē apkopotā informācija. Pietiek tikai ar vienu zvanu vai īsziņu, lai iekļūtu negadījumā. Kāda studente Kanzasā, ASV pagājušajā vasarā gāja bojā, uzrakstot burtu “k” – ar to izrādījās gana, lai jaunā sieviete zaudētu kontroli pār savu auto. Līdzīgi riskē arī tie 82% autovadītāju Latvijā, kuri pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) īstenotās aptaujas datiem, braucot pie stūres, runā pa telefonu, raksta un sūta īsziņas, kā arī sērfo internetā un sociālajos medijos.

“Stāvēju pie sarkanās gaismas krustojumā un redzēju, kā sieviete turpat blakus esošā automašīnā pie stūres lieto telefonu. Viņa nepamanīja sarkano gaismu, brauca pāri krustojumam un izraisīja pamatīgu avāriju – ne vien pati nopietni cieta, bet arī radīja bojājumus citiem tuvumā esošajiem auto,” šis Jelgavā notikušās avārijas aculiecinieka stāsts raksturo tipisku situāciju, kad autovadītājs lieto telefonu un nepievērš uzmanību apkārtējai satiksmei.

“Mēs esam ieraduma vergi un lūram telefonā arī tad, ja skaidri zinām, ka tur nav, ko redzēt. Braucot ar 90 km/h lielu ātrumu un rakstot īsziņu, mēs pat simts metrus nebraucam, neskatoties uz ceļu. Tas ir ļoti bīstami. Diemžēl vairums autovadītāju nav multifunkcionāli; viņi nevar apvienot stūrēšanu ar blakus nodarbēm. Par to būtu vērts padomāt, kad roka kārtējo reizi atstāj stūri un stiepjas pēc telefona,” norāda auto eksperts Normunds Avotiņš.

Telefonu lietošanas pie stūres sekas ir arī sava un citu spēkratu apskādēšana, braucot ārā no stāvvietas, kā arī nekontrolēta mašīnas ieripošana krustojumā vai priekšā braucošajā transportlīdzeklī. Bieži vien šādas situācijas sagādā galvassāpes ne tikai pašam vaininiekam, bet arī apkārtējiem – tiek sabuktētas mašīnas un gūtas traumas.

Līdzīga pieredze ir arī Andrejam, autovadītājam ar 13 gadu stāžu, kurš pats bijis avārijas izraisītājs: “Ar draugiem izdomājām sarīkot Jāņu nakts tusiņu pie jūras. Mans uzdevums bija paņemt atskaņotājus un plates Ogrē un vienu cilvēku Rīgā, tad doties uz Jūrmalu. Tā kā Rīgas ceļus tolaik vēl nepārzināju, braucu, pastāvīgi skatoties GPS kartē mobilajā telefonā. Jau gandrīz biju ticis līdz galamērķim, kad uz gājēju pārējas izgāja omīte. Vadītājs, kurš brauca man priekšā, to redzēja un apstājās, bet es tobrīd skatījos telefonā un sāku bremzēt daudz par vēlu. Rezultātā sasitu savam auto visu priekšu. Mašīnu aizveda ar auto evakuatoru, bet es ar visiem atskaņotājiem braucu tālāk ar taksi. Tagad, braucot pie stūres, telefonu nelietoju vispār. Ja nepieciešams piezvanīt vai uzrakstīt ziņu, stājos malā.”

ASV Nacionālās drošības padomes pētījumi rāda, ka, lietojot telefonu auto vadīšanas laikā, autovadītājs nespēj uztvert līdz pat 50% satiksmē notiekošā, tostarp gājējus, ceļa zīmes un sarkano gaismu luksoforā. Turklāt autovadītājiem, kuri braukšanas laikā lieto mobilo tālruni, pastāv četras reizes lielāka iespēja iekļūt avārijās, gūt ievainojumus vai piedzīvot letālu iznākumu.

Satiksmes drošības kampaņu “Izkāp no telefona!” organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju; kampaņu atbalsta apdrošināšanas sabiedrība “Balta”, kā arī Latvijā lielākais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Circle K”. Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.