Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz atcelt aizliegumu importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim. Likums paredz arī virkni citu jauninājumu.
“Būtisks jauninājums, ar kuru likumprojekts papildināts trešajā lasījumā, ir vienota, valsts uzturēta dzimumšūnu donoru reģistra izveide. Tas bija mūsu komisijas uzdotais mājasdarbs valdībai, pirms virzām likumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā. Reģistrs ir būtisks, lai tiktu ievēroti noteiktie dzimumšūnu izmantošanas ierobežojumi. Tāpat šāda reģistra izveide beidzot dos reālu priekšstatu par medicīniskās apaugļošanas apjomiem valstī,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Likums patlaban nosaka ierobežojumu, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena donora dzimumšūnām valstī nevar būt vairāk par trim dzimušiem bērniem (izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus). Iepriekš šī ierobežojuma kontrole bija problemātiska, jo katra klīnika atsevišķi ved savu reģistru, norāda komisijā. Vienotais dzimumšūnu donoru reģistrs sāks darboties 2019.gada 1.jūlijā. Plānots, ka tajā tiks iekļautas ziņas arī par iepriekš veiktām dzimumšūnu donācijām.
Saeima šodien atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki – vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Kā atzīst A.Barča, komisija ar šo likumprojektu strādājusi jau ilgāku laiku, rūpīgi izskatot arī virkni neviennozīmīgi vērtētu priekšlikumu. Konsultējoties ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, komisijas deputātu vairākums sliecās neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus, kas paredzētu izmaiņas grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas regulējumā. Tostarp nav atbalstīts priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām, likumprojekta virzību raksturo komisijas priekšsēdētāja.
Vienlaikus likums papildināts ar pantu, kas paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga un būs iespējama pie ģimenes ārsta vai cita speciālista (ārsta psihoterapeita, ginekologa, vai citas ārstniecības personas), kura ir apmācīta sniegt šādu konsultāciju. Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Pamatojot nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu, likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropā neauglīgi ir vidēji 8-10 procenti pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200 – 300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas cita starpā paredz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.
Tāpat likumā iekļauta norma, kas nodrošina iespēju grūtniecības pārtraukšanas gadījumā pacientei saņemt nedzīvi dzimuša augļa mirstīgās atliekas apglabāšanai. Grūtniecības līdz 22 nedēļai pārtraukšanas gadījumā ārstniecības iestāde izsniegs izrakstu un rakstveidā informēs pacienti par iespēju saņemt mirstīgās atliekas.
