Bangladešā ar prostitūciju sievietes sāk nodarboties aptuveni 12-14 gadu vecumā. Kad viņas sāk darboties šajā biznesā, viņas kļūst vai gluži “piesietas”. Lielākā daļa šo sieviešu nāk no nabadzīgām ģimenēm, kamēr dažas ir cilvēku tirdzniecības upuri.
Sievietes, kuras sāk pārdot savu ķermeni, parasti pieder sievietei, kura tiek saukta par “kundzi”.
Šīs piesaistītās sievietes nedrīkst brīvi doties prom no bordeļa, izbaudīt dzīvi – pie tam, viņām aptuveni pirmos piecus gadus netiek maksāta alga. Kad meitene ir atmaksājusi savu “parādu”, viņa iegūst tiesības sākt strādāt kā neatkarīga seksa darbiniece. Tajā laikā sieviete var noraidīt klientus un viņu piedāvājumus, kā arī ienākumus paturēt sev.
Lai gan prostitūcija Bangladešā ir legāla, sievietēm, kuras no bordeļa parādās sabiedrībā, ir gluži vai kā uzspiesta kauna zīme.
Tieši šī iemesla dēļ liela daļa bordeļa darbinieču izvēlas finansiāli atbalstīt savas ģimenes no attāluma, nedodoties tās apciemot.
Seksa darbiniece šajā apgabalā nopelna aptuveni 11-22 dolārus (10-20 eiro) dienā.
Kad Megijai bija 12 gadi, viņa strādāja apģērbu ražotnē, kur viņa satika vīrieti, kurš solīja viņai labāk apmaksātu darbu. Beigu beigās meitene tika pārdota bordelim.
7 gadu vecumā Bonnu Iz**roja viņas patēvs. 10 gadu vecumā viņa aizbēga no mājām. Vēlāk viņu no ielas savāca kāds vīrietis, kurš viņu pārdeva bordelim. Bonna šobrīd apkalpo tikai divus regulāros klientus, dienā nopelnot 19 dolārus (~17 eiro).
Asmai nācās aiziet no skolas, kurā viņa tika apsmieta par to, ka ir piedzimusi prostitūtai. Pirms pievienošanās biznesam Asma mēdza tikai dejot klientu priekšā.
Lasi vēl: Cilvēktirdzniecības upures stāsts: “mani Iz**roja 43000 reižu…”
Pakī nācās apprecēties pavisam jaunai – 12 gadu vecumā, tādēļ viņa aizbēga no mājām. Kāds vīrietis meiteni atrada uz ielas un pārdeva viņu bordelim.
Viņa no šīs nodarbošanās māk gūt arī prieku
Jau pavisam agrā bērnībā viņa kļuva par bāreni, tādēļ viņai nācās apprecēties jaunai. Viņa kopā ar savu vīru lietoja heroīnu, līdz kādā dienā tika arestēta un ievietota cietumā. Kā Papija pati saka – cietums ir labākā vieta, kur atrasties, jo tevi tur neviens nesāpina. Cietumā viņa iepazinās ar sievieti, kura viņai izstāstīja par bordeli.
Bildē ir redzama Sumajas sejas ievainojumus, ko viņa ieguva, sastrīdoties ar kādu no viņas regulārajiem klientiem vārdā Titu. Šie strīdi noris diezgan bieži, jo Titu vēlas viņu precēt, bet viņa viņam vienmēr atsaka.
Viņa baidās, ka, ja apprecēsies ar Titu, viņš paņems visu viņas naudu. Titu ir greizsirdīgs, ka Sumaja guļ ar citiem vīriešiem, ieskaitot viņa paša draugus. Turpretī viņa jūtas greizsirdīga, jo Titu arī guļ ar citām bordeļa sievietēm.
Kajola nav īsti pārliecināta, cik veca viņa ir, tomēr viņa domā, ka viņai varētu būt 17 gadi. Kajola apprecējās 9 gadu vecumā, un vēlāk viņas tante pārdeva meiteni bordelim. Divas nedēļas pēc dzemdībām viņai lika sākt atkal strādāt ar klientiem. Bērna dēļ viņai šajā biznesā neveicas pārāk labi.
Haši ir 19 gadus veca, nepieredzējusi bordeļa darbiniece, kurai ir savs mīļotais vīrietis. Šie vīrieši no savām sievietēm dienas beigās paņem daļu ienākumu, jo darbojas kā viņu aizsargātāji.
Šefali mamma arī ir Kandaparas bordeļa darbiniece. Jau šādā vecumā meitene dienā ir spējīga uzņemt aptuveni 20-25 klientus. Viņai netiek maksāts, kā arī viņa nezina, kāda ir viņas cena. “Kundze” saņem visus viņas ienākumus, kamēr Šefali dienā dabū trīs ēdienreizes un dažkārt kādu dāvaniņu, ja diena ir skaitījusies laba.
Avots: elitereaders.com
[…] Avots […]
[…] Avots […]
[…] Avots […]