Māte Terēze
Izrādās, ka eksorcisma seanss bijis nepieciešams arī Mātei Terēzei, kas kļuva slavena ar žēlsirdības darbu Kalkutas nabadzīgo iedzīvotāju vidū.1997.gadā ārsti nevarēja izskaidrot, kāpēc katoļu mūķene cieš no bezmiega. Kalkutas arhibīskaps Henrijs D’Souza nonāca pie secinājuma, ka Māti Terēzi esot apsēdis velns, tāpēc vajadzīgs eksorcisms. Arhibīskaps pēcāk pauda gandarījumu, ka pēc pusstundu ilgā ļauno garu izdzīšanas seansa Māte Terēze turpmāk esot “gulējusi kā bērns”. Vatikāns ir noteicis 2016.gada 4.septembri kā datumu, kad Māte Terēze tiks iecelta svēto kārtā.
Annelīze Mišela
1952. gadā Bavārijā dzimusī Annelīze Mišela, kas uzauga katoliciskā ģimenē, pusaudzes gados saslima ar epilepsiju un cieta no garīgiem traucējumiem. Viņa bieži ārstējās psihiatriskajās slimnīcās. 1973.gadā meitenei sāka parādīties pašnāvnieciskas tieksmes, viņa izrādīja nicinošu attieksmi pret reliģiskiem priekšmetiem, dzēra savu urīnu un sāka dzirdēt balsis, kas vēstīja, ka viņa ir nolādēta. Mediķi neko nevarēja līdzēt meitenei, kas bija pārliecināta, ka viņu apsēduši dēmoni. Annelīze lūdza vecākiem atsaukt mājās priesteri, taču viņi šo lūgumu noraidīja.
Lai atbrīvotos no dēmoniem, vēlāk meitene pati vērsās pēc palīdzības baznīcā. Šis tiek uzskatīts par slavenāko eksorcisma gadījumu – tas risinājās 10 mēnešus, kuru laikā Annelīzei tika veikti teju 70 eksorcisma seansu. Tomēr šie pūliņi nevainagojās panākumiem – jauniete nomira no bada 1976. gada jūlijā. Viņas vecāki un priesteri vēlāk tika apsūdzēti par nogalināšanu aiz neuzmanības.
Annelīzes traģiskais dzīvesstāsts ir kalpojis par iedvesmu 2005.gada kinolentes “Emīlijas Rouzas ļauno garu izdzīšana” radītājiem. Filmā vēstīts par apsūdzību kādam priesterim, kurš ļauno garu izdzīšanas procesā it kā apsēstai meitenei ir pieļāvis nepiedodamas kļūdas, kas ir novedušas pie viņas nāves.
Rolands Do
Rolands Do ir pseidonīms zēnam, kurš pagājušā gadsimta 40. gados bija centrālais tēls kādā dīvainā stāstā. Kad puika bija mazs, viņš bieži redzēja savu auklīti lietojam Ouija dēli, ar kuru viņa mēģināja sazināties ar gariem. Ir spekulācijas, ka pēc auklītes nāves Rolands mēģinājis kontaktēties ar mirušo sievieti, izmantojot garu izsaukšanas dēlīti – tas esot pavēris ceļu dēmoniem, kuri zēnu apsēduši.
Mājā, kur Rolands dzīvoja kopā ar vecākiem, vienā brīdī sāka parādīties dažādas neizskaidrojamas skaņas, bet reliģiski artefakti krita nost no sienām. Uz zēna ķermeņa parādījās nobrāzumi un sātaniski simboli; viņš arī brīžiem lidoja gaisā un runāja mēlēs.
Ģimenes locekļi uzaicināja mājās katoļu priesteri, kurš secināja, ka 14 gadus veco zēnu apsēduši ļaunie gari un viņam nepieciešams eksorcisms. Vēlāk eksorcisma rituālos – kopā to bija 30 – iesaistījās vēl citi priesteri, kuriem zēns uzbruka un nodarīja miesas bojājumus. Ir ziņas, ka pēc daudzajiem eksorcisma seansiem zēns tomēr sācis dzīvot visnotaļ normālu dzīvi.
Rolanda stāsts iedvesmoja amerikāņu rakstnieku Viljama Pīteru Blatiju uzrakstīt romānu “Sātana izdzinējs”(“The Exorcist”) – tas ir viens no mūsdienu populārākajiem sātanisma un apsēstības tēmu apcerošiem romāniem. 1973.gadā režisors Viljams Frīdkins pēc romāna motīviem uzņēma filmu ar tādu pašu nosaukumu. Ļauno garu izdzīšanas ainas filmā bieži ierindotas starp baisākajām kino vēsturē.
