Lai gan somu karavīri ir slaveni ar savu veiklību kaujā, valsts joprojām ir modra, cenšoties padarīt savu militāro spēku vēl spēcīgāku. Papildus obligātajam iesaukumam vīriešiem Somijā notiek diskusijas par to, vai tai vajadzētu prasīt arī sievietēm kalpot savai valstij.
Somijai un Zviedrijai turpinot ceļu uz dalību NATO, jau notiek kopīgas mācības ar NATO spēkiem. Sabiedrībā notiek diskusijas, vai NATO arī šeit izvietos kodolieročus. Politiķu izteikumi pierāda, ka tā nav. Somija netraucēs mūsu dalībai NATO, lai ko citi teiktu. Es uzskatu, ka NATO necenšas Somijā izvietot kodolieročus, un mums pašlaik nav plānu to pieprasīt.
Tāpēc tas nav dienaskārtībā, sacīja Somijas aizsardzības ministrs Antti Kaikonens. Manuprāt, Ziemeļvalstīm jāturpina darbs pie kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas. Es nedomāju, ka kodolieroču klātbūtne kādā no Ziemeļvalstīm padarītu mūs drošākus. Drīzāk otrādi.” Somijas pilsoņu apdomīgums, aizstāvot savu valsti, ir patiesi ievērojams. Somijā jau sen vīriem vajadzēja dienēt armijā. Tas ir izplatīts pieņēmums. Jūs augat un daudz ko iemācāties dienestā citi. Es tajā vietā varēju daudz iemācīties.
Armija nodarbojas ne tikai ar kara lietām, bet arī ar daudzām ar dzīvi saistītām lietām, kas notiek ikdienā. Es uzskatu, ka tas mani padarīja par līderi. Es devos uz vadības apmācību mācību centru. Tas man daudz iemācīja,” sacīja Somijas pilsonis Verners. Jebkurā noteikumā vienmēr ir izņēmumi. Piemēram, Mats atklāja, ka izcieta viena gada cietumsodu par atteikšanos izciest. Tas bija tāpēc, ka es atteicos tikt ierauts vardarbībā. Manuprāt, armija balstās uz nogalināšanu. Es nevēlos nevienam nodarīt pāri, Mats paskaidroja. Matsa uzskati par Krievijas karu Ukrainā nav mainījušies – viņš vēlas palīdzēt savai valstij sevi aizstāvēt.
Bezšaubām. Bet es labāk gribētu būt pūļa aizmugurē. Man ir principiāli iestāties par to, kas ir pareizi. Bet pat ja tas nemaina manu viedokli par iesaukšanu, tas joprojām ir diezgan mazsvarīgs. Uzskatu, ka vietai joprojām ir vērtība tiem, kas to vēlas apmeklēt. Ja ir iespēja nebraukt, tad labprāt paliktu. Tikmēr sievietēm ir tiesības izvēlēties, apmeklēt dievkalpojumu vai ne. Reakcija uz to ir bijusi nenozīmīga. Somijas pilsone Lota atzina, ka nevēlas doties dienestā: “Nē! Es spēju darīt kaut ko citu, nevis pavadīt laiku armijā. Tam es ticu. Es varu mācīties un darīt kaut ko citu.” Es neatbalstu militārpersonas, tāpēc atbilde ir nē. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jāspēj sazināties, nevis jāmācās lietot ieročus. Taču parlamenta opozīcija ir aktualizējusi ideju par obligāto iesaukšanu arī sievietēm.
Šis ir jautājums, uz kuru es ceru, ka atbildes sniegšana neaizņems pārāk ilgu laiku. Kāpēc sievietes būtu jāierobežo, ja vīrieši to ir darījuši tik ilgi? sacīja Somijas pilsonis Oskars. Somijas aizsardzības ministrs Antti Kaikonens nelabprāt apsver domu, ka Ukrainas kara laikā cilvēkos kaut kas ir mainījies. Vai obligātais militārais dienests ir pagātne? Es teiktu, ka nē, somi ļoti vēlas aizstāvēt mūsu valsti. Daudzi jauni vīrieši iziet militāro dienestu, un arvien vairāk sieviešu izvēlas to darīt. Sistēma Somijā darbojas ļoti labi, jo tās pamatā ir uzticēšanās un sadarbība. Tas ir mūsu valsts aizsardzības spēju stūrakmens, un tas ir būtiski mūsu drošībai. Kāda ir jūsu nostāja attiecībā uz iesaukšanu sievietēm? Mēs gatavojamies uzsākt jaunu ceļojumu. Par militāro dienestu turpmāk tiks rīkots kopīgs pasākums gan jauniešiem, gan jaunietēm. Bet šajā brīdī vairāk nekā nav. Esmu pārliecināts, ka šī diskusija turpināsies arī nākotnē.