Tiesa joprojām šaubās: Liene izkrita vai viņu izmeta?

“Varbūt mani varēja tiesāt par to, ka esmu novedis Lieni līdz pašnāvībai – to es vēl mēģinātu saprast, bet ne jau par slepkavību,” iepriekš teica apsūdzētais Jānis Ļipatovs. Lāča pakalpojumu viņam izdarīja tās nakts draugi. Kristīne, kas policijā sākotnēji liecināja, ka redzējusi, kā Jānis izmet Lieni pa logu, un Kaspars, kas pēc Jāņa un Kristīnes rīcības un Jāņa teiktā sapratis, ka notikusi slepkavība, un arī par to liecināja policijā. Vēlāk abi liecības atsauca, apgalvojot, ka policija viņiem tās ar draudiem izspiedusi – nekādu izmešanu neesot redzējuši, runas par to dzirdējuši.

Eksperts, inženierzinātņu doktors un profesors Jānis Vība, par pamatu ņemot policijas piefiksētos datus notikuma vietā, fotogrāfijas, miesas bojājumu rašanās mehānismus, datortehniku, mehāniku, matemātikas un citas formulas, dabas likumus, veica trasoloģisko ekspertīzi un secināja, ka Liene pati nav izlēkusi.

Lasi arī: Viņai 25, viņam – 50. Vai tas ir normāli un kā tādas attiecības veidojas 25, viņam – 50. Vai tas ir normāli un kā tādas attiecības veidojas

Viens no galvenajiem punktiem, kāpēc Augstākā tiesa lietu tagad atdevusi atpakaļ izskatīšanai apgabaltiesā, ir pretrunas ekspertīzēs. Tiesu medicīniskās ekspertīzes komisija L. Jerjomenko miesas bojājumu rašanās mehānismu izskaidro šādi: sākotnējais kontakts ar zemi bija ar labās sēžas apvidu, kā dēļ radās lokāli primāri miesas bojājumi; turpinoties kritienam, notika ķermeņa pāreja no stāvokļa, kas ­tuvs vertikālam, uz horizontālu un radās sekundāri lokāli miesas bojājumi; vienlaikus ar primāriem lokāliem miesas bojājumiem, traumējošam spēkam izplatoties pa ķermeņa garenisko asi, radās attāli bojājumi – multipli iekšējo orgānu plīsumi, asinsizplūdumi iekšējo orgānu fiksējošā aparātā un zem kapsulām, kas izraisīja traumatisku šoku, novedot pie nāves iestāšanās.

Savukārt no eksperta J. Vības atzinuma, kā norāda Augstākā tiesa, redzams, ka L. Jerjomenko ir kritusi ar muguru uz leju un praktiski viņas poza uz palodzes ir bijusi tāda pati kā uz zemes. Un apgabaltiesa šīs atšķirības ekspertu secinājumos savā spriedumā nav vērtējusi.

Rīgas apgabaltiesa lietu no jauna varētu skatīt gada sākumā. Varētu būt problēmas ar tiesnešu nozīmēšanu, jo tiesneši, kas to darījuši iepriekš (seši), šo lietu skatīt vairs nedrīkst.

Leave a Comment