Uzzini, kurā reinkarnācijā tu dzīvo un kāds ir tavs uzdevums uz zemes!

Slikta un laba jēdzieni allaž bijuši ļoti nosacīti un pakļauti manipulācijām, tomēr likums, ko var izteikt arī ar mūsu parunu Ko sēsi, to pļausi, ir spēkā vienmēr, radot vai nu labu, vai sliktu karmu. Vai nu ļauj mums justies kā veiksminiekiem, vai liek kulties kā pa nātrēm. Saprotot karmas likumu, vieglāk pieņemt: ja no pagātnes līdzpaņemtā nasta šķiet par smagu, ir iespējams kļūt uzmanīgākam un no šā brīža sākt savas karmas uzlabošanu. Kā šādas apņēmības īstenošanā var palīdzēt astropsiholoģija? Viena no iespējām – noteikt, kuru no sev atvēlētajām divpadsmit reizēm cilvēks jau ieradies uz šīs Zemes. Tas dod iespēju visam, kas tiek piedzīvots, izjusts un atskārsts, pielikt savai dzīvei paredzētā virsuzdevuma jeb misijas mērauklu.

Pirmajā inkarnācijā dvēsele ir tikko ieradusies – pilnīgi jauna, tīra, nepieredzējusi. Tās uzdevums ir fiziskā ķermeņa vajadzību izzināšana un likšana lietā. Teorētiski tas iespējams arī kā bioloģiska eksistēšana: cilvēks ēd, dzer, guļ, strādā, vairojas. Taču uz Zemes nevienam nav iespējams pastāvēt, ja viņš neattīsta sevī maņas, kas ved ārpus šā rāmja – dvēseles pilnveides virzienā.

Arī otrajā reinkarnācijā gars vēl ir jauns. Šīs atnākšanas galvenais dzinulis – apgūt jēdzienu bagātība. Vēlams, saprotot, ka ir gan materiālās, gan garīgās vērtības.

Trešajā reinkarnācijā cilvēkam svarīgi izzināt savas saknes pa tēva līniju, saistot tās ar veiksmju un samezglojumu nospiedumiem paša dzīvē.

Atnākot ceturto reizi, svarīgākais ir apliecināt sevi līdzcilvēkiem. Šiem ļaudīm viegli rast kontaktu ar draugiem un kolēģiem, viņi ir kā radīti skatuvei vai citām publiskām profesijām un noteikti alkst pēc ievērības un novērtējuma.

Piektā reinkarnācija – bērni; vai nu ar viņiem gan fiziskā, gan garīgā plānā rodas nebeidzamas problēmas, vai cilvēks tiek iesaistīts darbā ar bērnu auditoriju – ir skolotājs, pediatrs, bērnudārza audzinātājs vai dižģimenes galva. Šie ļaudis nereti visu mūžu saglabā spēju palūkoties uz pasauli bērna acīm.

Sestā – pretinieki, viena no sarežģītākajām reinkarnācijām, jo ļauj dvēselei pakāpties, lai ieraudzītu, cik daudz pasaulē iespējams mainīt ar paša rīcību. Nenogurdināmie cīnītāji. Visbiežāk būdami ļoti nesavtīgi un godīgi, stājas pretī netaisnībai – juristi; pretī slimībām – mediķi, pretī tumsonībai – jaunu mācību sludinātāji. Tomēr šai pretīstāvēšanai ir risks pāraugt par cīņu ar vējdzirnavām. Tad cilvēks var kļūt ienaidnieks pats sev, krītot atkarībās un dažādos paššaustīšanās veidos.

Septītajā reinkarnācijā, kad dvēsele uzkrājusi pietiekami lielu piere dzi, tās briedums tiek pārbaudīts ar laulību un ģimenes dzīvi. Iespējama gan svētlaimīga saderība, gan mētāšanās no vienām nelaimīgām attiecībām pie citām.

Astotās atnākšanas pamatuzdevums – apjaust dzīves un nāves saspēles likumsakarības. Tie jau ir misijas cilvēki, līdzīgi Mātei Terēzei, kuri domā: ko iemācīties, kā sevi garīgi pilnveidot, lai labāk varētu kalpot Dievam un cilvēkiem? Taču tas norisinās uz naža asmens – tiklīdz solis pa labi vai kreisi, klāt smagas slimības un dažādi pārbaudījumi. Vieni beidzas, citi sākas. Šajā reinkarnācijādaudz gan ļoti izcilu radošo personību, gan nelaimes putnu, kuri paši sevi nolēmuši nožēlojamai nīkšanai.

Devītajā reinkarnācijā nāk cēlas un pieredzējušas dvēseles, kurām svarīgākā ir garīgā dzīve un studijas. Gaišreģi, ekstrasensi, izcili ārsti, viedie – visi, kuru klātbūtne dara dzīvi gaišāku. Ļaudis, kuri visu mūžu domā, meklē, mācās ne tikai skolās, bet arī no dzīves un savas zināšanas nevis uzkrāj, bet kalpojot dāvā citiem.

Desmitās reinkarnācijas dvēsele jau tā attīstījusies, ka parasti iemiesojas veiksminiekā, kuram svarīgākais ir darbs un profesija. Ja karmiski nav sagandēta spēja izvēlēties piemērotāko sevis izteikšanas jomu, šie ļaudis kļūst pasaulslaveni uzņēmēji, miljonāri, politiķi. Vai arī tādi, kuri neko nesasniedz, jo ignorējuši likumu, ka veiksmes pamatā jābūt godīgumam un zināšanām.

Vienpadsmitajā atnākšanā galvenais ir – ko iegūt? Dvēsele pieredzējusi, tāpēc saprot: ja pietiek garīgo vērtību, materiālais labums tiek piemests klāt. Kļūst svarīgi, ko vēl iemācīties un apgūt ārpus materiālā. Ko redzēt. Ko izjust. Ko saprast. Ceļojumi, māksla, zinātne, kultūra, jaunākās tehnoloģijas. Šie cilvēki ir ļoti apdāvināti, viss it kā pats krīt rokās, tāpēc galvenā problēma – kā sevi šajās iespējās nepazaudēt un neizniekot. Ja to neatrisina, sekas ir skaudras: enerģiju, ko cilvēks neatdod gaismai, acumirklī savāc tumšie spēki. Rodas alkoholiķi, narkomāni, arī noziedznieki, uz kuriem pat dziļā bezdibenī attiecināms apzīmējums – talantīgs, taču sev un pasaulei zudis.

Divpadsmitā, pēdējā reinkarnācija – ko zaudēt? Tie ir viedie, kuriem savas zināšanas jāatdod citiem, jākalpo. Tagad aizvien biežāk dzimst tā sauktie indigo bērni – arī viņi pieder pie divpadsmitajiem, kuru misija – sekmēt pasaules pāreju augstākās vibrācijās. Viņi ir nākamie gaismas cilvēki, gudrie ministri un prezidenti, jo spēj mīlēt cilvēkus un pasauli beznosacījumu mīlestībā. Kā uzzināt, kurai no reinkarnācijām piederam?

Sākumā ar diezgan vienkāršu aprēķinu, ko piedāvā numeroloģija – astropsiholoģijā bieži izmantota metode.

■ Uzrakstām uz lapiņas savus dzimšanas datus, piemēram, 1968. gada 7. novembris, izsakām tos atbilstošos skaitļos: 1968, 7, 11.
■ Visus šajā kopā atrodamos ciparus (no 1 līdz 9) saskaitām: 1 + 9 + 6 + 8 + 7 + 1 + 1 = 33.
■ Ja ir divciparu skaitlis, kas lielāks par 12 (inkarnāciju skaits), saskaitām arī abas tā sastāvdaļas: 3 + 3 = 6.
■ Iegūtais cipars nozīmē, ka šis cilvēks vada savu sesto atgriešanos jeb reinkarnāciju.

Ko dara dvēseles pēc savas divpadsmitās iemiesošanās? Kļūst par gaismas būtnēm, dažreiz par savu tuvinieku sargeņģeļiem, vai turpina savu gaitu tādās izpausmēs, par kuru eksistenci mēs pat nenojaušam.

Reinkarnācijas kārtas skaitlis tomēr izpaužas jēdzienos, kurus katrs var interpretēt pēc sava prāta. Kāpēc lai es ticētu, ka visi vienā laikā dzimušie – gan tie ar labo karmu, gan ar ļauno nodarījumu važām – savās izpausmēs izrādīsies līdzīgi? Šie jautājumi nodarbinājuši arī senatnes gudro prātus – Sokrātu, Platonu, Pitagoru. Viņi secinājuši: ikviens radīts nevis kā reinkarnācijas laikabiedra kopija, bet gan pilnīgi atšķirīgs – pēc Dieva tēla un līdzības. Viena no astropsiholoģijas piedāvātajām iespējām, kas palīdz labāk iepazīt katram sevi, ir tā sauktais Pitagora kvadrāts.

■ Uzraksta visus ciparus, ar kuriem izsakāms dzimšanas gads, mēnesis un datums, un tos saskaita. Ja iznākumā ir divciparu skaitlis, sasummē tā daļas, kamēr paliek tikai viens cipars.
■ No trim vertikāliem un trim horizontāliem stabiņiem veido kvadrātu – sanāk deviņi vienādi lodziņi.
■ Saskaita visus vieniniekus un to summu ieraksta pirmajā lodziņā – tas ir dzīvības spēka jeb iekšējās enerģijas daudzuma rādītājs.
■ Sasummē visus divniekus un to skaitu ieraksta pirmās rindas otrajā vertikālajā lodziņā – tā ir enerģija, kas pieejama no visām četrām dabas stihijām: Uguns, Ūdens, Zemes un Gaisa.
■ Trijnieku kopskaits trešajā vertikālajā lodziņā norāda uz kosmosa jeb dievišķās garīgās enerģijas kanāla klātbūtni, kas ļauj uztvert garīgumu un izprast sakrālās zināšanas.
■ Otrā stabiņa augšējais lodziņš – četrinieki, tie liek pievērst uzmanību veselības problēmām. Jo skaitlis mazāks, jo iedzimtā veselība spēcīgāka.
■ Zem tā – piecnieki jeb sabiedriskuma rādītājs. Jo skaitlis lielāks, jo vajadzīga mazāka piepūle, lai citus vadītu, virzītu, aizrautu, komandētu.
■ Pēdējais vertikālais lodziņš vidējā rindā – sešnieki jeb spēja just un izrādīt mīlestību.
■ Pēdējā vertikālā stabiņa augšējais kvadrātiņš – septiņnieki jeb sargeņģeļa klātbūtne. Piedzimstot vismaz viens sargeņģelis ir visiem, dažiem pat vairāki.
■ Zem tā – astoņnieki, skaitlis, kas pievērš uzmanību neatstrādātās karmas aspektiem, ko noteikti jāmēģina labot, lai nepaņemtu līdzi nākamajā reinkarnācijā. Jo tas lielāks, jo priekšā vairāk darba ar sevi.
■ Pēdējais lodziņš – deviņnieku skaits, apzīmē intelektu. Skaitlis, kas lielāks par 3, liecina par talantu, 4 – par ģenialitāti, 5 – par “superspējām”.

Lai arī: Kā uzzināt, ka jūsu dvēsele ir piedzīvojusi reinkarnāciju: 6 pazīmes

Vai kāds, uzzinājis, ka viņam ir tiešais kanāls ar dievišķajām zināšanām, piedevām laba veselība un milzu talants, nejutīsies pārāks par to, kuram pārsvarā nullītes un vieninieki?

Ar iepriecinošajiem cipariem vajadzētu nevis dižoties, bet koncentrēties uz šo krājumu saprātīgu izmantošanu. Ja enerģijas un talantu daudz, to likšana lietā ir grūtāka nekā saimniekošana ar pārskatāmu mazumiņu, ko visu laiku iespējams papildināt un vairot. Ģeniāls ciema muļķītis – cilvēks, kurš savus dotumus atstājis neizmantotus, karmas sagandēšanā ne ar ko neatšķiras no nenovīdīga skopuļa vai zaglīga lišķa – nākamajā dzīvē tas smagi jāatstrādā.. Man sevišķi sāpētu sirds, ja sargeņģeļa lodziņš izrādītos tukšs…

Ja eņģeļa nav lodziņā, atliek tikai pasaukt un tas būs klāt, jo šīs neredzamās gaismas pasaules būtnes mums apkārt atrodas visu laiku. Tās tikai nedrīkst tuvoties bez mūsu izteiktā lūguma to darīt. Turklāt līdz četrpadsmit gadiem savs eņģelis ir katram, bet vēlāk tā vietu parasti ieņem kāda visus divpadsmit lokus izgājusi tuvinieka dvēsele. Ko jūs atbildētu ciniķim, kurš uz šo informāciju reaģētu ar repliku: bērnu pasakas un naivi ieteikumi laika īsināšanai, jo nevienu no šiem apgalvojumiem nav iespējams ne pierādīt, ne pārbaudīt?

Katram ir pilna vaļa tā uzskatīt. Bet man labāk patiktu ar šādu skeptiķi satikties un parunāties. Tā vislabāk var pierādīt, ka astropsiholoģija nav niekošanās ar skaitļiem vai neargumentēti apgalvojumi, bet nopietns darbs cilvēka izziņā, gan liekot lietā astroloģiju un psiholoģiju, gan ņemot vērā viņa auras informāciju, roku līniju vēstījumu, fizisko veidolu, enerģētisko starojumu.

Avots: