Daudzi kristīti cilvēki nenēsā krustu dažādu iemeslu dēļ – tas ir neērti, to visi redz, visur ķeras. Vai ir svarīgi, ka viņš vienmēr ir pakārts kaklā?
Pareizticībā krustam ir ļoti liela nozīme. Kristīšanas laikā priesteris iesvēta to, piešķirot tam īpašu garīgu spēku, kas palīdz novērst nelaimes ne tikai no dvēseles, bet arī no ķermeņa.
Krustu nevar saukt tikai par viduvēju atribūtu, tam ir svarīga loma. Izsenis krusts tika valkāts uz krūtīm, uz ķermeņa. Viņš ir tuvu sirdij, tur viņam ir vieta. Citai vietai ir jābūt pamatotai. Piemēram, cilvēki parasti noņem krustu operācijas vai medicīniskās apskates laikā, taču tas nezaudē savu spēku, jo tam ir pamatota nepieciešamība. Starp citu, daži pacienti krāso to uz krūtīm ar zeļonku vai jodu, tā ka Dieva svētums jebkurā gadījumā paliks pie viņiem.
Ja ticīgais ņem savu krustu, liek to savā kabatā, kādā atvilktnē, un citur, tas ir nepamatoti, tam nav vieta tur. Tā paša iemesla dēļ nevajadzētu valkāt krustu kā gredzenus, auskarus utt.
Lasīt arī: Taro horoskops 2018. gadam
Attiecībā uz neērtībām, kas saistītas ar krusta nēsāšanu, patiesi ticīgam pareizticīgam cilvēkam nevajadzētu tādām rasties. Tagad jūs varat iegādāties jebkura lieluma krustu, kas izgatavots no jebkura materiāla, un pakārt to ķēdītē vai diegā. Tas ir viegli ir viegli paslēpjams zem apģērba.
Valkāt krustu, tā, lai tas visiem ir redzams, nevajadzētu. Tas ir intīms, personisks. Bet, protams, cilvēks, kas nevalkā krustu, nebeidz būt ticīgs.
Avots: vedmochka.net
Gunta Graudiņa
