Šodien Rīgas Motormuzejā notika Rīgas Velokonference, pulcējot veloinfrastruktūras plānotājus un riteņbraukšanas entuziastus. Šī gada velokonferences tēma bija veloplāns jeb velosatiksmes plānošana nacionālā līmenī.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis velokonferences atklāšanā aicināja sekmēt velosatiksmes attīstību, sadarbojoties visām saistītajām – satiksmes, veselības, vides un citām – jomām. Ministrs teica, ka “tāpat veiksmīgai veloinfrastruktūras attīstībai ir būtiska pašvaldību un valsts sadarbība. Sabiedrības uztvere pret velobraukšanu kļūst pozitīvāka, un kopā varam izdarīt vērtīgas lietas. Piemēram, Grobiņas – Liepājas veloceliņš ir labs piemērs pašvaldības un valsts sadarbībai, attīstot veloinfrastruktūru.”
Uz jautājumu, kad varētu būt apstiprināts Latvijā izstrādātais veloplāns, ministrs teica, ka plāna apstiprināšana gaidāma šī gada vasarā. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns aicināja sabiedrību – gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus – vērsties ministrijā ar savām idejām, kas būtu darāms, lai uzlabotu veloinfrastruktūru. Tāpat interesenti aicināti uz īpašiem pasākumiem – piemēram, Ceļu satiksmes domnīcu, kur tiek apspriestas jaunas idejas.
Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs atzina, ka ļoti svarīgi ir nonākt līdz reālām aktivitātēm, lai iedzīvotāji novērtētu uzlabojumus, un Latvija un Rīga būtu riteņbraucējiem draudzīgāka gan ikdienas velobraukšanai, gan velotūrismam.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins norādīja, ka “pēdējos gados ir būtiski mainījies infrastruktūras plānošanas veids, un velobraucēju intereses tiek ņemtas vērā. Piemēram, Rīgā Deglavas tilts tika pārprojektēts, lai tas būtu piemērots velosatiksmei. Tāpat par Austrumu maģistrāles pēdējo posmu pie Tvaika ielas diskutējam, kā šo projektu mainīt. Neapšaubāmi kopumā Latvijas veloinfrastruktūras attīstībai ir nepieciešami ne tikai miljoni, bet miljardi. Bet šo esam nosprauduši kā vienu no prioritātēm. Šogad Rīgā plānojam investēt veloceliņu izbūvē 5 miljonus eiro, kopējā infrastruktūras attīstībā – 20 miljonus eiro.”
SIA “IE.LA inženieri” pārstāvis Viesturs Laurs norādīja, ka “Latvijā trūkst kopējā skata par savienojumiem starp pilsētām. Vai varam iedomāties veloceļu no Rīgas uz Siguldu? Tas iespējams nebūtu vienkārši pamatojums ekonomiski, bet sabiedrībai un tūrismam tas būtu liels ieguvums. Un redzam, ka visstraujāk attīstās veloinfrastruktūra pašvaldībās, kur ir kādi aktīvisti, kas to visu virza uz priekšu.”
Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas attīstības speciāliste Venta Pastare pastāstīja par EuroVelo13 projektu, kas paredz 564 km gara velo maršruta izveidi gar Batlijas jūru. Maršruts no Rīgas līdz Ainažiem ved cauri arī dažādiem dabas liegumiem un arī dabas parku Piejūra. Tas, cik ātri maršruts kopumā tiks sagatavots, atkarīgs no pašvaldību aktivitātes un vēlmes investēt projekta īstenošanā. Savukārt, lai piesaistītu finansējumu, starptautiskam maršrutam nepieciešams noteikt nacionālu statusu.