Hardsonam bija 21 gads, kad 2001. gada viņš piedalījās mājas ugunsgrēka dzēšana, taču viņš pat nevarēja iedomāties, kā šis izsaukums ietekmēs viņa dzīvi. Viņš ar savu komandu saņēma izsaukumu, kurā bija teikts, ka deg māja un iekšā ir iesprostota sieviete. Hardsons devās iekšā mājā viņu meklēt, taču tad griesti, kas bija virs viņa sabruka, viņš bija iesprostots. Lielā karstuma dēļ viņa aizsargmaska sāka kust uz viņa sejas, liesmas apslāpēt viņam arī nebija iespējas, jo šļūtenes jau bija izjukušas liesmās. Viņš stāstīja, ka aizvēris acis, novilcis no sejas kūstošos masku, aizturējis elpu, un taisni skrējis izejas virzienā.
Kad Hardsonu bija apskatījuši ārsti, viņi viņu slavēja par viņa rīcību, jo viņam izdevās saglābt savu redzi un pasargāt savus elpceļus un plaušas no lieliem bojājumiem, taču viņa seja bija smagi cietusi, kolēģi to pat aprakstīja kā pārogļojušos miesu, kad viņš bija iznācis no degošās mājas.
Pirmajās 63 dienās, kuras Hārdsons pavadīja slimnīcā, tika dziedēta viņa seja, tas kas no tās bija palicis. Tā arī ar to viņš dzīvoja, taču tad viņu sagaidīja milzīgs pārsteigums. Izrādās, ka 26 gadus vecais riteņbraucējs Deivids Rodebaughs izrādījās atbilstošais donors, kurš ziedoja savu seju, pēc tam, kad bija miris ceļu satiksmes negadījumā.
Lūk, kā Hardsons izskatās šādi! Taču ceļš uz to nebija viegls.
Viņš bija zaudējis ausis, lūpas, lielāko daļu deguna un praktiski visus plakstiņu audus. Šī iemesla dēļ viņš nevarēja neko īsti labi saskatīt.
Hardsons stāsta, ka viņš atceras, pēc atgriešanās mājās no slimnīcas pirmajā reizē, kā viņa trīs bērni, Elisona(6), seši, Daltons(3), Averi(2) baidījās no viņa.
Maniem bērniem ir bail no manis, un viņus nevar tajā vainot. Tie ir jaunieši. Citi bērni, ieraugot mani, arī baidījās un skrēja prom, skaļi kliegdami. Ir lietas, kuras ir sliktākas par nāvi!
7 gadu laikā Hardsons veikta 71 operācija, šajā laikā viņš arī ieslīga dziļā depresijā, bet viņam tika atjaunota mute, deguns un acu plakstiņi, izmantojot ādas transplantātu. Lai arī pēc nelaimes gadījuma viņam sieva dzemdēja vēl divus bērnus, viņa trauma ļoti ietekmēja ģimenes dzīvi, pēc 10 pavadītiem gadiem laulība viņi ar sievu nolēma šķirties. Taču ar to visas nelaimes nebeidzās. Vēl grūtāk kļuva, kad viņš bija bankrotējis un palicis bez savām mājām.
Kāds baznīcas pārstāvis aizrakstīja vēstuli, kurā izklāstīja visu, kas noticis ar Hardsonu speciālistam, kurš bija veicis vairāk nekā 2000 transplantācijas. Mērilendas Universitātes Medicīnas centrā strādājošais ārsts, atbildēja, ka viņš var mēģināt palīdzēt Hardsonam, un ievietoja viņu gaidītāju rindā. Tā kā šī operācija ir ļoti sarežģīta, ir jāveic daudzas pārbaudes un arī kurš katrs donors nederēs. donora ādas tonim, matu krāsai, asins grupai, kā arī skeleta uzbūvei ir jābūt pilnīgi atbilstošai. Un pēc ilgas gaidīšanas tas arī notika.
Operācijā piedalījās 100 speciālisti, un tā ilga vairāk nekā 26 stundas, un turklāt iespējamība, ka tā būs veiksmīga, bija tikai 50 % liela. Taču viņam paveicās, un ir pagājis gads, transplants ir adaptējies, Hardsona ķermenis to ir pieņēmis, un viņš var sākt atgūt zaudēto šo gadu laikā!