Nekārtība mājā slikti ietekmē garastāvokli un emocionālo stāvokli. Galu galā, kad mājās ir neērti, tur ir grūti atpūsties un relaksēties. Visa šī neapmierinātība uzkrājas un pārvēršas hroniskā stresā. Mūsu stāsta varonim pilnīga nekārtība dzīvoklī pat kļuva par iemeslu ģimenes pamešanai.
Pilnīgs bardaks
Ilgi cietos, bet vairs nevaru. Es nevēlos atgriezties savā mājā. Strādāju no rīta līdz vakaram. Darba ir daudz, jāatdod viss iespējamais, lai nopelnītu vairāk. Es ierados diezgan vēlu mājās. Bet mājās nekas nemainās. Dažas lietas, rotaļlietas, atkritumi guļ uz sliekšņa. Nemazgāti trauki virtuves izlietnē. Guļamistabā ir kalns negludinātu lietu.
Mana sieva Māra ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā ar savu divus gadus veco dēlu. Un, godīgi sakot, viņa kā saimniece ir bezjēdzīga. Kad dzīvojām vieni, māju bija vieglāk uzturēt kārtībā. Brīvdienās kopā tīrījām, un ar to pietika nedēļai. Bet līdz ar bērna parādīšanos viss mainījās.
Kļuva daudzkārt vairāk dažādas lietas, kuras mētājās apkārt. Tam visam pievienojas bērnu apģērbs, rotaļlietas un daudz sīkumu. Kopš tā laika mūsu dzīvoklis ir pārvērties par īstu izgāztuvi. Nav kur nostāties, lai neuzkāptu uz kaut kādiem netīrumiem vai sīkumiem.
Teicu Mārai, ka tīrīšanu netaisīšu. Man vēl nav laika to darīt, es pelnu naudu ģimenei. Un viņa visu dienu paliek mājās. Jā, mūsu bērns ir kustīgs, bieži saved nekārtībā lietas mājās. Bet vai nav laika to visu vismaz mazliet sakārtot? Man ir grūti saprast, ko viņa dara visu dienu. Dažreiz es pārnāku mājās un viņa vienkārši guļ uz dīvāna. Apkārt pilnīgs haoss, bet viņa tikai guļ.
Esmu viņai ne reizi vien teicis, cik daudz šis bardaks mani sanikno. Nav iespējams atpūsties mājā, kur tā ir tik netīra. Tas ir vienkārši fiziski neērti! Taču Māra atsakās to saprast. Es viņai jautāju, lūdzu, lamājos ar viņu, organizēju boikotu. Bet ar to pietiek dienai vai divām, un pēc tam dzīvoklis atkal pārvēršas haosā. Šoreiz mana pacietība ir beigusies.
Turpinājums nākošajā lapā…
