1. Viņa ir bieži raudājusi tevis dēļ
Viņa apraudājās, kad saprata, ka ir stāvoklī. Viņa raudāja, kad tevi piedzemdēja. Viņa notrauca asaras, kad pirmoreiz tevi paņēma rokās. Viņa raudāja no laimes. Raudāja no bailēm. Raudāja uztraukuma dēļ. No jūtu pārpilnības. Viņa juta ik tavu sāpi un tavu prieku, laimi, un dalījās tajā ar tevi, vienalga, vai tu to saprati vai nē.
2. viņa gribēja pēdējo kūkas gabaliņu…
Taču viņa ieraudzīja, kādām acīm tu uz to skaties, tādēļ nespēja to atstāt sev. Viņa zināja, ka būs daudz priecīgāka, ja to apēdīsi tu.
3. Viņai sāpēja
Kad tu viņu rāvi aiz matiem, viņai sāpēja. Kad tu viņai ieskrāpēji ar gariem nagiem, kurus nevarēja apgriezt, viņai sāpēja. Kad tu viņai iekodi zīdīšanas laikā, viņai sāpēja. Viņas vēdera āda iestiepās gaidību laikā un radībās viņa ļāvās dzemdību sāpēm.
4. Viņa vienmēr par tevi baidījās
No paša sākuma viņa darīja visu no sevis atkarīgo, lai tevi pasargātu. Viņa kļuva par māti-lauveni. Viņa gribēja teikt “nē”, kad kaimiņu jauniete gribēja paturēt tevi rokās. Un viņai lija auksti sviedri, kad viņa tevi tomēr paņēma rokās. Tava mamma bija pārliecināta, ka tikai viņa pati var tevi turēt rokās tā, lai ir droši. Viņas sirds sitās divas reizes spēcīgāk, kad tu spēri pirmos solīšus. Viņa negāja gulēt naktī, lai būtu pārliecināta, ka tu mājās atnāksi sveiks un vesels, un modās agrāk, lai pārliecinātos, ka tu tiešām aizgāji uz skolu. Katru reizi, kad tev aizķērās kāja, viņa bija gatava tevi noķert. Viņa bija blakus, lai pārliecinātos, ka tev viss ir labi.
5. Viņa atzīst, ka nav ideāla.
Viņa pati ir lielākais kritiķis sev. Viņa zina savus trūkumus un reizēm neieredz sevi par tiem. Viņai ir grūtāk, kad šos trūkumus pamani tu. Viņa gribētu būt ideāla mamma, darīt visu pareizi, taču arī viņa ir cilvēks, un cilvēki mēdz kļūdīties. Iespējams, viņa joprojām sevi kritizē. Viņa par visām varēm gribētu atgriezties atpakaļ laikā, kad pieļāva kādu kļūdu un to labot. Taču tas nav iespējams. Tā ka – esi laipns pret viņu, viņa darīja visu, ko spēja.
6. Viņa skatījās, kā tu guli
Reizēm viņa līdz trijiem naktī tevi mierināja, lūgdamās, lai tu beidzot aizmigtu. Viņa knapi varēja noturēt acis vaļā, dziedāja tev, lūdzot “aizmiedz, mīļais”. Kad beigu beigās tu iemigi, viss nogurums pēkšņi pazuda, viņa sēdēja pie tava gultiņas un skatījās uz tavu eņģelim līdzīgo sejiņu. Tobrīd viņa juta tik daudz mīlestības, ka to pat nevar aprakstīt. Tas nekas, ka roku muskuļi smeldza un acis bija sarkanas.
7. Viņa rūpējās par tevi krietni ilgāk nekā deviņus mēnešus
Jums vajadzēja vienam otru. Viņa iemanījās tevi turēt uz rokām, kad kopa māju, ēda, reizēm pat, kad gulēja, jo tā bija vienīgā iespēja pasnaust. Viņas rokas piekusa, mugura sāpēja, bet viņa vienalga tevi turēja uz rokām, jo tu gribēji būt viņai tuvāk. Viņa piespiedās tev, mīlēja tevi, skūpstīja un spēlējās ar tevi. Tu juties droši viņas rokās, juti, ka tevi mīl. Viņa nēsāja tevi tik, cik vien tev gribējās.
8. Katru reizi kad tu raudāji, viņas sirds vai lūza
Kad viņa redzēja, ka pa tavu sejiņu tek asaras, viņa darīja visu, ko vien spēja, lai tās apstādinātu. Ja viņai tas neizdevās, viņas sirds vai lūza.
9. Viņa lika tevi pirmajā vietā
Viņa varēja iztikt bez ēdiena, dušas un miega. Viņa vienmēr tavas intereses lika augstāk par savējām. Viņa varēja visu dienu veltīt tev un galu galā dienas izskaņā vairs nepalika laika sev. Nākamajā rītā viņa pamodās un viss sākās no sākuma, jo tu viņai ļoti daudz nozīmē.
10. Viņa to izdarītu vēlreiz
Būt par mammu ir pats grūtākais darbs, kuru var iedomāties. Reizēm tas var izvest no pacietības – tu raudi, tev sāp, tu centies… Centieni beidzas ar izgāšanos. Tu mācies no pieredzes. Taču – tu arī iegūsti daudz vairāk brīnumainu sajūtu, kādas varētu iedomāties. Izrādās, tevī ir daudz vairāk mīlestības, nekā tu domāji. Neskatoties uz sāpēm, negulētām naktīm un agriem rītiem, pārbaudījumiem, kuriem mammai nācies iet cauri bērna dēļ, viņa to izdarītu vēlreiz, jo tieši tu viņai tik daudz nozīmē.
Tāpēc nākamreiz, kad satiksi savu mammu, pateicies viņai un pavēsti, cik ļoti tu viņu mīli. Šādu apliecinājumu nevar būt par daudz.
Avots:
