3 mīti par pārkāpumiem internetā jeb kāpēc par upuri var kļūt ikviens

Pēc interneta lietotāju domām, ar nelegālu saturu vai pārkāpumiem internetā var saskarties erotiska rakstura vietnēs, iepazīšanās portālos un azartspēļu mājas lapās. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka patiesībā visbiežāk tiek saņemti ziņojumi par tādām ikdienas lietotnēm kā Instagram, WhatsApp Facebook un YouTube. Mīts, ka problēmas internetā rodas, esot vien tīmekļa “tumšākajās dzīlēs”, ir maldīgs. Kādi vēl ir izplatītākie mīti par pārkāpumiem internetā un, kādi droša interneta lietošanas pamatprincipi jāievēro, lai tajos neiekristu, skaidro eksperte.

Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” kopīgi veiktā aptauja* apstiprina, ka cilvēkiem trūkst zināšanas par to, kādās vietnēs iespējams saskarties ar nelegālu saturu vai nokļūt neapskaužamā situācijā. Centra pieredze rāda, ka ar nelegālu saturu, piemēram, mēģinājumiem īstenot dažādas finanšu krāpšanas shēmas, savstarpējā saziņā izteiktiem draudiem un šantāžai vai paustiem pazemojošiem, naidpilniem komentāriem, kā arī pornogrāfiska rakstura materiāliem bez izvietotiem 18+ brīdinājumiem iespējams saskarties visur. Aptaujā 28% respondentu norāda, ka tikai dažreiz e-pastā var manīt minētos pārkāpumus. Patiesībā e-pasts ir viena no izplatītākajām platformām, ar kura starpniecību tiek izsūtīti vīrusi, apkrāpti cilvēki, nozagtas vai uzminētas paroles, taču interneta lietotāji to uzskata par drošu un aizsargātu vidi.

# 1. Spēļu platformas ir pasargātas no nelegāla satura

Ļoti bieži vecāki zinot, ka bērni spēlē dažādas tiešsaistes spēles, jūtas par viņiem droši, nenojaušot un nepievēršot uzmanību tam, ka arī spēļu platformas ir pakļautas nelegāla satura un dažādu pārkāpumu riskam. Arī centra veiktā aptauja apstiprina, ka liela daļa interneta lietotāju (31%) nezina, ka visbiežāk ar nelegālu saturu vai pārkāpumiem var saskarties tieši šeit. Pieredzē dalās Maija Katkovska: “Esam saņēmuši ziņojumus par to, ka kāds cits spēlētājs, izliekoties par spēles administratoru, piedāvā nokļūšanu nākamajā spēles līmenī tikai pēc tam, kad bērns ir veicis atkailināšanos. Ja bērns piekrīt izvirzītajām prasībām, process var tikt slepus nofilmēts un cietušais nonāk neapskaužamā situācijā. Bērnus šantažē, liekot veikt citas seksuāla rakstura darbības.”

Šādos gadījumos būtiska ir bērna un vecāku savstarpējā uzticība un sadarbība, lai bērns, pirmkārt, sāktu par pieredzēto runāt. Nākamais solis ir ziņošana par notikušo, lai problēmu varētu atrisināt un varmāku apturēt. Kā viena no iespējām ir ziņot anonīmi, izmantojot Drossinternets.lv mobilo lietotni. Eksperti, saņemot ziņojumu, smagākajos gadījumos iesaistīs Valsts policiju. Ir arī situācijas, kurās, konsultējoties ar droša interneta lietošanas ekspertiem, iespējams tikt galā pašu spēkiem vai situāciju novērst, iesaistot konkrēto interneta platformu.

# 2. Par krāpniecības upuri var kļūt tikai, atverot aizdomīgus e-pastus vai reklāmas

Lai gan aizdomīgi e-pasti no trešajām pasaules valstīm vai reklāmas, kuras aicina ātri un vienkārši nopelnīt naudu, ir krāpnieku paņēmieni, no kuriem jāuzmanās, Drossinternets.lv pieredzē krāpšanas shēmas bieži tiek īstenotas arī savstarpējās saziņas lietotnēs. Nereti kādā no sociālo mediju platformām lietotāju uzrunā persona, kura vēlas iepazīties un, iegūstot lietotāja uzticību ar romantisku tekstu palīdzību, sarakste rezultējas privātu un bieži vien pikantu bilžu apmaiņā. Tiklīdz saņemts nepieciešamais materiāls, sākas šantāža un naudas izspiešana, kā arī atklājas, ka persona otrpus ekrānam nav tā, par ko izliekas.

Drossinternets.lv ir saņēmis arī ziņojumus par gadījumiem, kad interneta lietotājs brīvprātīgi pārskaita naudas līdzekļus viltus personai, jo krāpniekam it kā nepieciešama palīdzība vai izmantots kāds cits iegansts. Arī šajos gadījumos ir iegūta cietušā uzticība, jo bieži vien cietušais notic romantiskām jūtām ar iesaistīto krāpnieku. Pēc tam, kad saņemta pieprasītā naudas summa, krāpnieki pazūd un profili tiek dzēsti. Tieši šajā brīdī cietušie izvēlas meklēt palīdzību, lai gan pareizākais būtu kritiski izvērtēt katru reizi, kad sociālo tīklu platformās uzrunā nepazīstama persona, jo īpaši no ārvalstīm. “Šantāžas gadījumos nedrīkst piekrist krāpnieka izvirzītajām prasībām, jo izspiešana turpināsies tikmēr, kamēr cietušais sniegs to, kas tiek pieprasīts. Vienmēr ir nepieciešams pārbaudīt, vai persona ir tā, par kuru izliekas, kā arī iepazīšanās sākumposmā nevajadzētu sniegt informāciju par savu labklājības līmeni. Ja cietušie nezina, kā rīkoties, vai lietotāju māc šaubas par personas patiesumu, mēs sniedzam konsultācijas, lai risinātu nepatīkamo situāciju, un nepieciešamības gadījumā iesaistām arī Valsts policiju. Galvenais ir nekautrēties un meklēt palīdzību, nevis pieņemt notikušā apstākļus. Ir jāziņo arī sociālo tīklu platformām par kontiem, kuros darbojas krāpnieki. Iespējams tieši jūsu ziņojuma dēļ krāpnieku profils tiks izdzēsts un necietīs citi cilvēki,” norāda Maija Katkovska.

# 3. Sociālie mediji ir gana droša vide un bērni izprot to piedāvātās iespējas

Lai gan sociālie mediji un savstarpējās saziņas lietotnes ir ikdienas rīki jauniešu un bērnu vidū, vēl arvien tiek reģistrēti gadījumi, kuros gan bērni, gan vecāki neapzinās, cik viegli ir nokļūt nepatīkamā situācijā. Piemēram, nepilngadīgas meitenes izvēlas sevi filmēt vannošanās laikā, izmantojot “live” funkciju, neapzinoties, ka šis materiāls ir pieejams visiem interneta lietotājiem. Lai gan šķiet, ka, pārtraucot filmēšanu, problēma tiks atrisināta, izrādās, ka materiāls nekur nepazūd.

“Tas ir mīts, ka, izdzēšot materiālu no sava sociālo mediju konta, safilmētais vai sabildētais pazudīs. Visbiežāk kāds ir ierakstījis vai saglabājis kompromitējošo video vai bildi, un ar tā tālāku izplatību internetā cīnīties ir ļoti sarežģīti. Diemžēl internetā saglabājas katra mūsu darbība. Ne tikai jauniešiem un bērniem, bet arī vecākiem par drošu interneta lietošanu jāatceras, ka jebkas, kas tiek arī paša neuzmanības dēļ pārsūtīts tālāk, vairs nav privāts. Jāatzīst, ka regulāri saņemam lūgumus izdzēst vieglprātīgi paša nosūtītās bildes vai video, bet tieši šajos gadījumos, kad tas ir darīts brīvprātīgi, apturēt aizvelto sniega bumbu, ir ļoti grūti un pat neiespējami,” uzsver Drošsinternets.lv eksperte.

Diemžēl sociālie mediji un savstarpējās saziņas lietotnes ir arī platformas, kurās bērni visbiežāk tiek emocionāli pazemoti vai tos uzrunā nepazīstamas personas. Kibermobings ir viens no mūsdienu digitālās pasaules ēnas pusēm, bet arī ļauni komentāri vai publicēto bilžu mākslīga izkropļošana bērnus ietekmē daudz lielākā mērā, nekā varētu šķist. Riebīga piezīme vai apsaukāšana klātienē tikai izskan, bet komentārs, sarakste vai izkropļotā bilde saglabājās un konstanti bērnam atgādina par pazemojumu. Tāpat arī centra pieredzē sociālie mediji ir vieta, kur nepazīstamas personas uzrunā bērnus, mudinot uz seksuāla rakstura darbībām vai arī terorizējot ar seksuāla rakstura piezīmēm.

Visiem šiem gadījumiem ir dažādas sekas, no kurām cieš gan pieaugušie, gan bērni, tāpēc Drossinternets.lv aicina ziņot par pārkāpumiem internetā vai saņemt konsultāciju mobilajā lietotnē “Drošs Internets”.

“Drošs Internets” mobilā lietotne ir Latvijas Drošāka interneta centra izstrādāts atbalsta instruments, ar kura palīdzību iespējams ziņot par pārkāpumiem internetā vai saņemt konsultāciju. Lietotni iespējams lejupielādēt “Google Play” un “App Store”:

https://play.google.com/store/apps/details?id=com.lia.drossinternets

https://itunes.apple.com/lv/app/dross-internets/id1444995659?mt=8

* Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” pētījums par interneta lietotāju pieredzi, saskaroties ar pārkāpumiem interneta vidē, tika veikts 2018.gada nogalē. Aptaujā piedalījās 711 respondenti vecumā no 18-65 gadiem.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru