Mīts Nr. 1
D vitamīnu pietiekamās devās var uzņemt ar uzturu
Ja katru dienu apēdīsiet krietnu porciju svaiga laša un piedevām vēl divdesmit olu dzeltenumu, tad organismā patiešām nonāks D vitamīna daudzums, kas atbilst dienas normai. Aprēķināts, ka ar ēdienu mēs uzņemam tikai aptuveni 10% no nepieciešamā D vitamīna daudzuma, turklāt ar nosacījumu, ka uzturā ietilpst treknās zivis.
Mīts Nr. 2
D vitamīns un zivju eļļa ir viens un tas pats
Pretēji tradicionālajam uzskatam aptiekās piedāvātā zivju eļļa nav D vitamīna sinonīms. Daži zivju eļļas preparāti patiesi satur nelielu D vitamīna daudzumu, taču to galvenā vērtība ir omega-3 taukskābju klātbūtne, kas labvēlīgi ietekmē sirdi un smadzenes.
Mīts Nr. 3
D vitamīnu var uzņemt uzturoties svaigā gaisā
Galvenais D vitamīna avots ir saules starojums, kura tiešā iedarbībā D vitamīns veidojas ādā. Ja jūs dzīvojat klimatā, kur vasara ilgst visu gadu, un pavadāt pietiekami daudz laika saulē, tad organisms, visticamāk, veidos pietiekamu D vitamīna daudzumu. Latvijas klimatiskajos apstākļos šī vitamīna veidošanās ādā laika posmā no oktobra līdz maijam, kad saules starojums ir ļoti vājš, praktiski apstājas, turklāt Baltijas vasara ne vienmēr priecē mūs ar skaidru, saulainu laiku.
Lasi vēl: Jums ir sausa āda un pastiprināti izkrīt mati? Uzziniet, kādi vitamīni nepieciešami!
Mīts Nr. 4
Tā kā D vitamīns veidojas ādā saules gaismas ietekmē, jāsauļojas pēc iespējas vairāk
Viss ir labs ar mēru, arī sauļošanās. Baudot saules vannas, jāatceras par veselību. Ilgstoša atrašanās tiešos saules staros var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, izraisot apdegumus un palielinot ādas vēža risku. D vitamīna sintēzei ir nepieciešams pavadīt tiešā saules gaismā tikai no 10 līdz 30 minūtēm dienā (atkarībā no individuālajām ādas īpašībām), pakļaujot 30 – 40% ādas virsmas ultravioletajiem stariem. Pēc šī laika D vitamīna ražošana apstājas.
Mīts Nr. 5
D vitamīns ir nepieciešams tikai rahīta profilaksei bērniem
Pirmie D vitamīna atklājumi patiesi ir saistīti ar tā spēju novērst un ārstēt rahītu (kaulu mineralizācijas traucējumus) gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pētījumu gaitā tika konstatēts, ka D vitamīna lietošanas spektrs ir daudz plašāks nekā tikai kaulu veselības uzturēšana. Šis vitamīns stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. Sistemātisks D vitamīna trūkums var veicināt sirds slimību, diabēta, depresijas, aptaukošanās, reimatoīdā artrīta, multiplās sklerozes, kā arī dažu veidu ļaundabīgo audzēju attīstību.
Mīts Nr. 6
Saulainā vasarā var nodrošināt sevi ar D vitamīnu visam gadam
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas spēj uzkrāties organisma taukaudos. No šīm rezervēm organisms paņem nepieciešamo vitamīna daudzumu, lai nodrošinātu dažādas funkcijas, sākot no fosfora–kalcija apmaiņas regulēšanas un beidzot ar cīņu pret nopietnām un dzīvībai bīstamām saslimšanām. Diemžēl jebkuri krājumi var izbeigties, ja neviens laikus nerūpējas par to papildināšanu. Šis apgalvojums attiecas arī uz D vitamīnu. Tā rezerves glabājas organismā aptuveni 60 dienas un pakāpeniski samazinās.
Mūsu klimata apstākļos D vitamīna līmenis sāk pazemināties ar rudens atnākšanu, un ziemas beigās daudziem Baltijas valstu iedzīvotājiem šī vitamīna daudzums asinīs robežojas ar deficītu. Cilvēki, kuri izvairās no saules, var lietot D vitamīna preparātu visu gadu!
