Deivids Storrs, ārštata autors, uzņēmējs:
“Es uztvēru brīnišķīgu sievieti kā sev pienākošos. Vēl ļaunāk – es to apzinājos, un mana lepnība neļāva man mainīt attieksmi. Šī sieviete deva mūsu attiecībām labas izredzes, bet pēc tam (kas ir pilnīgi prātīgi) pameta mani. Tagad viņa ir precējusies ar citu.
Mēs joprojām esam labi draugi, starp mums vēl ir neliela dzirkstelīte, bet neviens no mums vairs ar to nevar neko iesākt. Tas līdzinās ellei, taču tas ir labāk nekā, ja es viņu nevarētu redzēt vispār.
Tad ko es sapratu? Neesiet idioti. Izrādiet savai otrai pusītei, cik ļoti viņu novērtējat. Un, ja esat sevi pieķēris pie domas, ka esat izdarījuši kādu muļķību, iebāziet savu stulbo lepnību… kaut kur tālāk.”
