Gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) gaidāmajā sanāksmē 17. oktobrī paziņos par procentu likmju samazināšanu, jo pasliktinājušies ekonomiskie apstākļi un inflācijas kritums mudina politikas veidotājus apsvērt turpmāku monetārās politikas mīkstināšanu.
Septembrī ECB jau samazināja noguldījumu iespējas likmi par 25 bāzes punktiem, atstājot atvērtas durvis turpmākai korekcijai. ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsvēra uz datiem balstītas, uz katru sanāksmi atsevišķi balstītas pieejas nozīmi, norādot, ka banka arī turpmāk vadīsies pēc ekonomiskajiem rādītājiem.
Tomēr iepriekšējās sanāksmes protokols atklāja, ka ECB politikas veidotāji arvien vairāk bažījas par eirozonas tautsaimniecības atveseļošanās nestabilitāti plašākā mērogā. Izaugsmes riski arvien vairāk tiek uzskatīti par lejupvērstiem, tādējādi radot gaidas, ka centrālā banka reaģēs ar vēl konkrētākiem pasākumiem.
Inflācijas un ekonomiskie rādītāji liecina par vājumu
Ekonomiskie dati nostiprinājuši pārliecību, ka inflācija līdz 2025. gada beigām atgriezīsies pie ECB noteiktā 2% mērķa, tādējādi nodrošinot papildu iespējas mīkstināt inflāciju.
Eirozonas gada inflācijas līmenis septembrī samazinājās līdz 1.8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2021. gada aprīļa un zemāks par augustā reģistrētajiem 2.2%. Šo kritumu galvenokārt noteica sarūkošās enerģijas cenas, lai gan pamatinflācija – neietverot svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas – saglabājās stabilāka un bija 2.7%, nedaudz samazinoties no 2.8%. Galvenās bažas joprojām rada pakalpojumu inflācija, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir 4.0%.
Tikmēr HCOB eirozonas saliktais PMI indekss noslīdēja zem 50 punktu sliekšņa, pirmo reizi kopš februāra norādot uz privātā sektora aktivitātes sarukumu. Apstrādes sektors jau 27 mēnešus piedzīvo recesiju, un vasaras olimpisko spēļu Francijā izraisītais pakalpojumu nozares aktivitātes pieaugums ir beidzies.
ECB politikas veidotāji ir atvērti procentu likmju samazināšanai
ECB politikas veidotāju nesenie komentāri virzīja tirgus gaidīt vēl vienu likmju samazinājumu oktobrī. Lagarda norādīja, ka ECB var rīkoties, pirms inflācija pilnībā sasniegs 2% mērķi, atzīmējot, ka atveseļošanās šķēršļi pastiprinās.
Grieķijas centrālās bankas vadītājs Jannis Sturnārs bija skaidrāks, norādot, ka procentu likmes varētu tikt samazinātas ātrāk, nekā gaidīts. Viņš paziņoja, ka “ļoti ierobežojošās” likmes varētu tikt samazinātas ātri un inflācija samazinās straujāk, nekā paredzēts ECB septembra prognozē.
Līdzīgi arī Francijas centrālās bankas vadītājs Fransuā Villeroy de Galhau izteica pieņēmumu, ka likmju samazinājums ir nenovēršams, norādot: “ECB likmju samazinājums ir ļoti iespējams, un tas nebūs pēdējais.”
No otras puses, Austrijas centrālās bankas vadītājs Roberts Holcmanis brīdināja, ka “cīņa ar inflāciju vēl nebūt nav beigusies”. Beļģijas centrālās bankas vadītājs Pjērs Vuns pievienojās viņa bažām, norādot, ka nav skaidrs, vai vājāka izaugsme vien attaisno ECB procentu likmju kursa pārmaiņu.
Analītiķi sagaida agresīvāku likmju mīkstināšanu
Lielāko investīciju banku analītiķi tagad arvien vairāk atbalsta ātrāku un nozīmīgāku likmju samazināšanu. Bank of America ekonomisti Ralfs Preussers Rubens Segura-Kajuela izteica pieņēmumu, ka ECB varētu samazināt likmes “vairāk, nekā vienprātība sagaida un tirgus vērtē”. Viņi prognozē, ka, lai gan lēmums varētu nebūt vienprātīgs, tomēr vairākums atbalstīs mīkstināšanu.
Arī Danske Bank ieņēma līdzīgu noskaņojumu, norādot, ka “vājāki, nekā gaidīts, izaugsmes rādītāji, kā arī inflācijas kritums atbalsta argumentus par labu ECB vēl vienam likmju samazinājumam”.
Goldman Sachs ekonomists Svens Jari Stēns prognozēja likmju samazinājumu oktobrī, norādot, ka “ienākošie dati liecina par straujāku darba samaksas un inflācijas spiediena palēnināšanos, nekā paredzēts darbinieku septembra prognozēs”. Viņš sagaida turpmākas korekcijas decembrī un turpmākajās sanāksmēs, ECB, iespējams, līdz 2025. gada jūnijam sasniedzot 2 % beigu likmi.