Āboli, rieksti, kakao un citi “sirds vitamīni”, ko iesaka ārstes sirds veselībai

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Diagnostiskās kardioloģijas nodaļas un Capital Clinic Riga kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte akcentē, ka sirds vitamīnus vai uztura bagātinātājus ārsti parasti izraksta atsevišķos gadījumos – pēc ilgākas slimošanas vai pastiprinātas fiziskas vai garīgas piepūles. Tātad medicīniska nozīme tiem ir tikai tad, ja ieteicis dakteris. Pēc speciālistes ieskatiem, nekonsultējoties ar dakteri, nevajadzētu pašiem doties uz aptieku un teikt, ka gribētu padzert kādus sirds vitamīnus vai uztura bagātinātājus, pat ja bijusi fiziskā slodze vai pārpūle. “Cilvēks savā parātā nevar izsvērt, kā viņa organismā trūkst un kas būtu nepieciešams, tāpēc, ja pats izdomā kaut ko lietot, efektu no tā gaidīt nevar, turklāt tad arī atbildība par sekām jāuzņemas pašam. Savukārt, ja preparātu izrakstījis ārsts ar konkrētu mērķi, var sagaidīt vēlamo rezultātu,” piebilst Ilze Zandarte.

Pirms sirds vitamīnu izrakstīšanas ārsts var nosūtīt veikt izmeklējumus. Parasti tās ir asiņu vai urīna analīzes, tāpat tiek noteikts holesterīna līmenis. Pacients tiek ārstēts, ņemot vērā analīžu rezultātus

Svarīga ir zivju eļļa

Gan Lāsma Četverga, gan Ilze Zandarte uzsver būtisku omega-3 taukskābju nozīmi sirds veselībā. Mūsu ikdienas uzturs ne vienmēr ir pietiekami sabalansēts un nesatur vajadzīgo omega-3 taukskābju daudzumu, tāpēc ieteicams lietot zivju eļļu. Dažādi pētījumi atklāj, ka, regulāri uzņemot zivju eļļā esošās omega-3 taukskābes, pat par 20–45% samazinās mirstība sirds un asinsvadu slimību dēļ.

“Omega-3 taukskābes jeb zivju eļļu vislabāk dzert kursa veidā – vienu mēnesi lietot, pēc tam vienu izlaist,” iesaka ģimenes ārste Lāsma Četverga. “Taču gada tumšākajos mēnešos to varētu darīt arī bez pārtraukuma.”

“Ja man jānosauc viens preparāts, ko no aptiekās pieejamajiem varu ieteikt, tās būtu omega-3 taukskābes,” dakteres Lāsmas Četvergas teikto papildina kardioloģe Ilze Zandarte. “Zivju eļļu var lietot profilaktiski, nenodarot sev nekādu kaitējumu un tajā pašā laikā ar lielu iespējamību uzlabojot sirds veselību. Ja ievēro ieteicamo devu, pārdozēt nevar.

Universālu preparātu nav

“Ieejot aptiekā un taujājot pēc sirds veselības uzlabošanai domātiem vitamīniem vai uztura bagātinātājiem, aptiekāri ar vislielāko varbūtību bez vilcināšanās piedāvās daudzus preparātus,” uzsver ģimenes ārste Lāsma Četverga. “Pareizāk būtu, ja, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, tos ieteiktu ārsts. Tiesa, aptiekās ir pieejami medikamenti un uztura bagātinātāji, kas, piemēram, stiprina sirds muskulatūru, taču tiem ir arī blakusefekti. Kāds no tiem, teiksim, palēnina sirdsdarbību, turpretī cits paātrina. Lai zinātu, ko ieteikt, jāzina, kā darbojas konkrētā cilvēka sirds, piemēram, ja pacientam ir pārsitieni vai mirdzaritmija, derēs tikai tādas zāles, kas sirdsdarbību palēnina. Nav universāla preparāta, kas vienlīdz labi derētu visiem.”

“Šis ir labvēlīgs laiks, lai dotu organismam visu labo, ko sniedz daba. Pašlaik viss plaukst un zied, dārzos parādās pirmie zaļumi, tāpēc viss, kas ēdams un garšo, jāliek mutē, lai uzņemtu pēc iespējas vairāk vitamīnu. Ja kādam vēl saglabājušās bērzu sulas, arī tās jācenšas dzert neierobežotā daudzumā, jo lieliski tīra organismu. Tas nāks par labu ne tikai sirdij, bet visam ķermenim, turklāt nav iespējams ar dabiskajiem līdzekļiem nodarīt sev pāri – visu var tikai uzlabot,” rosina Ilze Zandarte.

Ārste atzīst – nevar ieteikt ēst spinātus un apgalvot, ka jūsu sirds būs vesela, jo nav tieši sirdij domātu konkrētu produktu. Svarīgāk ir pievērst uzmanību sabalansētam uzturam – vairāk ēst augļus, dārzeņus, zivis, bet mazāk lietot sāli, cukuru, taukus. “Galvenais sirds vitamīns ir tas, ko nemaz nav iespējams iegādāties aptiekā, – tas ir veselīgs, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, nesmēķēt, nelietot alkoholu pārmērīgās devās un vairāk smaidīt! Neatkarīgi no tā, cik jauns vai vecs ir cilvēks, jārūpējas par savas sirds veselību, jāstiprina tā un ļoti jāsargā, jo sirds katram no mums ir tikai viena!”

Kas garšo sirdij

Kaut gan nav konkrēta ēdiena sirds stiprināšanai, tomēr ir ieteicamie produkti, ja vēlas ēst, īpaši piedomājot par centrālā motoriņa spēku.

■ Āboli palīdz samazināt holesterīna līmeni un apmierina izsalkumu vairāk nekā citi augļi.

■ Augļi un dārzeņi – vajadzētu apēst piecas porcijas dažādu augļu un dārzeņu dienā. Dārzeņi, piemēram, spināti, ķirbji, pupas un sarkanā paprika, satur daudz bēta karotīna, antioksidantu, minerālvielu un vitamīnu. Tos labāk ēst svaigus vai minimāli vārītus, tvaicētus.

Lasi vēl: Trīs unikālas receptes, kuras palīdzēs uzlabot metabolismu

■ Auzu pārslās ir šķīstošas šķiedrvielas, kas var palīdzēt samazināt holesterīnu asinīs, sniedz enerģiju, palīdz novērst izsalkumu.

■ Brokoļi un ziedkāposti ir bagāti ar šķiedrvielām, antioksidantiem, C vitamīnu, bēta karotīnu.

■ Burkānos ir daudz bēta karotīna, ir augsts antioksidantu līmenis, tie samazina vēža un kardiovaskulāro slimību risku.

■ Eļļa – ieteicams lietot auksta spieduma (extra virgin cold press) olīveļļu, kvalitatīvu saulespuķu, zemesriekstu vai kukurūzas eļļu.

■ Gaļa – cūkgaļa satur vairāk tauku nekā liellopa gaļa, bet liesā jēra gaļā kopējais tauku daudzums ir gandrīz divas reizes lielāks. Medījums, piemēram, brieža gaļa, ir bagāts ar proteīniem, vitamīniem un minerālsāļiem, tajā ir maz tauku. Truša gaļa – liesa baltā gaļa ar augstu olbaltumvielu saturu. Tītara gaļa – bagāta ar olbaltumvielām, B vitamīnu, selēnu, satur maz tauku. Ideāli piemērota diētai.

■ Jogurts satur daudz olbaltumvielu un kalcija. Jāizvēlas jogurts ar pazeminātu tauku saturu, vislabāk bezpiedevu produkts. Uzmanība jāpievērš jogurtiem ar augļiem vai vaniļas, šokolādes garšu, jo tajos var būt daudz cukura.

■ Kakao satur antioksidantus. Krūzīte kakao, atšķaidīta ar ūdeni vai zema tauku satura pienu, der kā antioksidants sarkanvīna vietā.

■ Ķiploki un sīpoli ir antioksidanti, aizkavē trombu veidošanos. Sīpoli pazemina asinsspiedienu, šķidrina asinis.

■ Maize – vislabāk pilngraudu. Tajā ir daudz šķiedrvielu.

■ Piens – govs piens satur daudz olbaltumvielu un kalciju. Pienā ir daudz piesātināto tauku, tāpēc cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar holesterīnu, ieteicams lietot pienu, kam ir zems tauku saturs.

■ Rieksti ir bagāti ar dzelzi, magniju, cinku un proteīniem, kas ļoti svarīgi diētai. Tomēr tajos ir daudz tauku, lielākoties nepiesātināto. Brazīlijas rieksti palīdz izvairīties no kardiovaskulārām slimībām, vēža un ātras novecošanas. Pekanrieksti nostiprina imūnsistēmu.

■ Sarkanās vīnogas, tāpat kā sarkanvīns, satur ļoti daudz antioksidantu. Palīdz mazināt kardiovaskulāro slimību risku. Taču vīnogu audzēšanā netiek taupīti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, tāpēc tās uzskata par vienu no produktiem ar augstāko ķīmiskā piesārņojuma līmeni.

■ Sēklas – saulespuķu, sezama, ķirbju sēklas ir bagātas ar minerālvielām, olbaltumvielām, šķiedrvielām, antioksidantiem un E vitamīnu.

■ Tomāti ir likopēna un antioksidantu avots, palīdz izvairīties no kardiovaskulārajām slimībām un vēža. Satur arī bēta karotīnu, C un E vitamīnu.

■ Zivis – baltajās zivīs ir vitamīni, minerālvielas un olbaltumvielas, tās ir ideālas diētai. Treknas zivis (lasis, āte, tuncis) satur omega-3 taukskābes. Samazina atkārtota infarkta un kardiovaskulāro slimību risku. Visās zivīs ir jods, fluors un kalcijs.

Cik noderīgs ir E vitamīns

E vitamīns jau sen tiek uzskatīts par svarīgu miokarda infarkta riska mazināšanas faktoru. Dažādos pētījumos pierādīta arī tā loma onkoloģisko saslimšanu un Alcheimera slimības profilaksē, taču ļoti svarīgi apzināties, ka labvēlīgais efekts ir atkarīgs no devas lieluma.

E vitamīns darbojas kā antioksidants, proti, tas spēj neitralizēt organismā iekaisīgu procesu rezultātā izveidojušos brīvos radikāļus. Tā ir izskaidrojama vitamīna iedarbība pret dažādām slimībām, kas saistītas ar iekaisumiem. E vitamīns ir daudzu pārtikas produktu, kā arī uztura bagātinātāju sastāvā, taču būtiski to uzņemt mērenā daudzumā: noskaidrots, ka tas iedarbojas labvēlīgi, ja dienā uzņem ne vairāk par 400 starptautiskajām vienībām, bet lielākās devās vitamīns kļūst kaitīgs.

Kā rīkoties

■ Vislabāk E vitamīnu uzņemt, ēdot pārtiku, kurā tā ir daudz: riekstus un žāvētus augļus (lazdu riekstus, valriekstus, pekanriekstus, žāvētas aprikozes), fenheli, pastinakus, zaļos zirnīšus, spinātus, skābenes, pētersīļus, kressalātus, puravus, galviņkāpostus, kivi, avokado, mango.

■ Lietojot mākslīgos vitamīnu kompleksus un uztura bagātinātājus, raudzīties, lai E vitamīna kopējā dienas deva nepārsniedz 400 starptautiskās vienības.

Svarīgs arī C vitamīns

Par C vitamīna pozitīvo ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu un tā spēju labvēlīgi ietekmēt asinsspiedienu veikts daudz zinātnisku pētījumu, līdz ar to arī tam ir liela loma sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Līdzīgi kā ar citiem vitamīniem, ārsti iesaka organismu nodrošināt ar pilnvērtīgu uzturu un pie mākslīgajiem preparātiem ķerties vien īpašos gadījumos. C vitamīna avoti ir vairākums augļu un dārzeņu, tāpēc speciālisti iesaka palielināt šo produktu īpatsvaru maltītēs.

Mūsu ekspertes

Ilze Zandarte, kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste

Lāsma Četverga, ģimenes ārste

Avots:

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Leave a Comment