Ikdienā atkritumus regulāri šķiro vien ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, rāda videi draudzīgā uzņēmuma “Latvijas Zaļais fonds” aptauja, taču daudzi būtu motivēti sākt šķirot atkritumus, ja tiktu uzlabota un atvieglota atkritumu šķirošanas sistēma. Ka? būtisks stimuls kalpotu ari? pārliecība, ka sašķirotie atkritumi izvešanas posma? netiek sabērti vienuviet, un iespēja par šķirotu atkritumu apsaimniekošanu maksāt mazāk nekā? par nešķirotu.
Vairāk nekā puse aptaujāto (53%) atzīst, ka sāktu šķirot atkritumus, ja šķirojamajiem atkritumiem paredzētie konteineri atrastos tuvu dzīvesvietai. Savukārt 40% ir pārliecināti, ka sašķirotie atkritumi izvešanas posma? tiek sabērti vienuviet, tāpēc necenšas šķirot.
“Latvijas Zaļā fonda” vadītāja Solveiga Grīsle norāda, ka viena no lielākajām problēmām ir nepietiekams dalīto atkritumu konteineru skaits. Arī atkritumu savākšanas punktu nav tik daudz, lai varētu apkalpot visus šķirot gribētājus. “Lai tas mainītos, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, ir jāsadarbojas ar konkrēto pašvaldību. Tam nepieciešamas papildu finanses, kas šobrīd vai nu nav pietiekamas, vai arī netiek lietderīgi izmantotas. Tāpat iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kā notiek atkritumu šķirošanas process,” norāda Grīsle. Viņa skaidro, ka nereti sašķirotie atkritumi tiek sabērti vienuviet, jo atkritumu apsaimniekotājam ir ekonomiskāk un parocīgāk visus atkritumus transportēt vienuviet un sašķirot uz šķirošanas līnijām. Taču arī kopā sabērtie atkritumi pēcāk tiek nodoti pārstrādei. Savukārt, ja visi sadzīves atkritumi tiek izmesti vienuviet un nonāk atkritumu poligonos, šķirošanas process ir daudz dārgāks un sarežģītāks.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (36%) atzīst, ka būtu motivēti šķirot atkritumus, ja par šķirotu atkritumu apsaimniekošanu būtu jāmaksā mazāk nekā par nešķirotu. Tikmēr 21% aptaujāto atkritumus nešķiro tāpēc, ka mājās nav pietiekami daudz vietas dažādu atkritumu tvertņu izvietošanai, savukārt 12% uz atkritumu šķirošanu pamudinātu esošo atkritumu konteineru biežāka iztukšošana.
“Latvijas Zaļā fonda” vadītāja Solveiga Grīsle atzīst, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nemaz nav informēti par atkritumu šķirošanas finansiālajiem ieguvumiem. “Šķirojot atkritumus, samazinās izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tomēr šī atlaide ir vien daži centi, kas nesniedz pietiekamu finansiālo motivāciju šķirot atkritumus.” Grīsle skaidro, ka citās Eiropas Savienības valstīs tiem iedzīvotājiem, kas dažādu iemeslu dēļ neprot vai negrib šķirot atkritums, tiek piespriesti sodi, tomēr viņa nav pārliecināta, ka Latvijas sabiedrība ir gatava šādiem radikāliem soļiem. “Sākumā ir jānodrošina plašāka konteineru pieejamība un tikai tad varam runāt par jebkāda veida sodīšanas sistēmu. Šobrīd daudz svarīgāk ir sabiedrībai skaidrot, kāpēc un kā atkritumi ir jāšķiro, jo mūsu veiktā aptauja apliecina, ka cilvēki ir atbildīgi un ieinteresēti, taču viņu motivāciju kavē problēmas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.”
