Bērnu darbs mūsu bērnībā. Mūs pieradināja strādāt, vai varbūt mūs ekspluatēja?

Publicējam šo viedokli no Krievijas sociālā tīkla VK! Mūsuprāt, šī tēma ir pietiekami aktuāla arī Latvijā, un var raisīt diskusijas.

Lūk raksts:

“Kaut kā nejauši nonāca vietējā militārajā daļā. Tur pie ziņojumu dēļa es izlasīju ēdnīcas paziņojumu: “Nepieciešams krāvējs.”

Kā tā? Pūlis vīriešu, kas dienē militārajos spēkos, bet joprojām nepieciešami krāvēji?

Jā, laiki ļoti mainās: runā, ka tagad mūsu militārpersonām ir pat diendusas laiks.

Lasi arī: Ukrainiete dzemdēja 12 gadu vecumā; Lūk, kā jaunajai māmiņai klājas tagad

Manos skolas gados (es mācījos skolā no 1965. līdz 1975. gadam) pat skolā bija dežuranti, kuri varēja palīdzēt ēdnīcā vai garderobē.

Bērnu darbu neuzskatīja par apkaunojošu, bet gan par kaut ko pašsaprotamu. Laistīt dārzu, ravēt pāris dobes vakarā vai izmazgāt visu māju – tas viss bija pašsaprotami. Galu galā vecākiem bija pamatdarbs, mājlopi, dārzs – vesela saimniecība. Un mums, bērniem, vienmēr atradās kāds darbiņš darāms. Reiz uz trim dienām manā uzraudzībā atstāja 100 pīles, bet man tolaik bija tikai 12 gadi. Jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz ēd 100 pīļu!

Un skolā? Skolā mums arī mācīja nopietnas lietas. Mājturībā meitenes šuva, gatavoja ēst. Mēs paši sastādījām ēdienkarti, kopā iegādājāmies visus produktus un gatavojām.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk