Latvijā pēdējo gadu laikā arvien populārāki kļūst t.s. ekoloģiski tīrie produkti, kas arī arvien vairāk parādās veikalu plauktos. Tomēr cik “ekoloģiski tīri” šie produkti ir patiesībā?
Pēdējā laika mediju un sabiedrības aktivitātes liek aizdomāties, vai tik šī nav kārtējā “shēma” un apmāns, caur kuru uzņēmēji un produktu ražotāji/tirgotāji cenšas iegūt papildus peļņu… Tāpēc zeltene.lv grib zināt – Vai jūs paši ticat eko produktiem Latvijā?
Pirmie signāli
Pirmais modinātāja zvans attiecībā uz šo nozari Latvijā bija LTV1 raidījums Aizliegtais paņēmiens. Tieši šis raidījums pirmo reizi skaļāk pacēla jautājumu par to, cik tad šī eko pārtikas nozare Latvijā ir sakārtota, raisot pamatotas aizdomas, ka ne viss ir tik balts kā to mālē. Kur tieši bija/ir problēma? Aprīļa beigās šajā raidījumā ar analīžu palīdzību tika noskaidrots, ka BIO produkti no parastajiem, konvenciāli ražotajiem, neatšķiras, kas varētu būt šoks ekopārtikas cienītājiem. Galu galā, viņi par ekoloģiski tīri pārtiku maksā krietni lielāku naudu, tomēr produkti analīzēs izrādījās vienlīdz labi.
Kopš tā laika sabiedrībā izcēlusies diskusija par šis nozares kontroli Latvijā. Eiropā šī nozare aug gadu no gada, tomēr Latvijā bažas rada kontroles mehānismi. Neskatoties uz to, ka arī Latvijā pircēji aizvien biežāk izvēlas ekoloģiski tīrus produktus, sanāk, ka pārbaudīt un līdz galam uzticēties “ekoloģiski tīrs” zīmolam viņi nevar. Pats patērētājs arī nevar īstermiņā pārliecināties par produkta atbilstību kritērijiem – atliek tikai “uzticēties” ražotājiem. Latvijā lauksaimniecības uzņēmumu bioloģiskās saimniecības un ražotāja sertifikātu var piešķirt Valsts SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs, kurš gan veic auditus arī pēc sertifikāta piešķiršanas, tomēr, acīmredzot, ņemot vērā analīžu rezultātus, kontrole, vismaz pār ražotājiem, nav pietiekama.
Neskatoties uz visu to, daļa patērētāju ir gatavi maksāt lielu naudu par jogurtiem, miltiem utt, kuros nav it kā slikto piedevu un pesticīdu. Līdz ar to eko produktu ražotāju un tirgotāju lozungs sanāk sekojošs – ja gribi būt vesels, maksā vairāk. Tas notiek neskatoties uz to, ka faktiski bio jogurti un krējums Latvijā ne ar ko neatšķiras no visiem pārējiem produktiem, kuriem nav “ekoloģiskais” nosaukums.
Lauksaimniekus kontrolē, bet kā ar ražotājiem?
Neoficiāli izskanējusi informācija, ka ražotāji mēdz “izsprukt” cauri ar dažādiem trikiem, lai iegūtu bioloģiskās produkcijas ražotāja godu. Piemēram, jau minētajā Aizliegtais paņēmiens raidījumā, Tukuma Piena vadītājs atzina, ka “eko” līnijas tehnoloģiskais process ir tāds, ka eko produkti ir parastiem produktiem nevar sajaukties. Respektīvi, bioloģiskās produkcijas ražošanai vajadzīga sava līnija, kas saprotams, sadārdzina ražošanas izmaksas. Tomēr neoficiāli no viena šai nozarei tuvu stāvoša cilvēka ir saņemta informācija, ka tas tā īsti neesot – šajā uzņēmumā eko produkti tiekot ražoti tajās pašās tehnoloģiskajās līnijās, kur parastie produkti, vienīgi pirms produkta maiņas tās tiek nomazgātas. Vai tas tā patiešām ir – tas ir atvērts jautājums.
Tāpat problēmas un riski paliek arī attiecībā uz bioloģiskajām saimniecībām – lai produkti varētu saukties par eko, tiem jānāk no bioloģiskām saimniecībām – kur lauki netiek migloti ar pesticīdiem, dzīvnieki netiek uzreiz ārstēti ar antibiotikām utt. Pat pieņemot, ka zemnieki tiešām ievēro visus noteikumus, risks, ka uz bioloģiski audzētu zāli, kuru ēd govis, nonāk pesticīdi no blakus apmiglotajiem laukiem tik un tā pastāv, jo vēju, lietu un bites vēl neviens nav atcēlis. Un pat ja zemniekam izdodas iegūt ekoloģiski tīru izejvielu, nav nekādu garantiju, ka pie esošās sistēmas, arī pārstrādātājs saglabās produkta “ekoloģiskumu”. Vismaz analīzes uzrāda, ka atšķirību starp eko un konvenciālo pārtiku nav.
Krietni dārgāk
Aizliegtais paņēmiens atklāj un ir aprēķinājis, ka veikalos eko produkti var būt līdz pat 60% dārgāki, tādējādi nodrošinot krietni lielākus ienākumus ražotājiem. Neskatoties uz visiem sistēmas mīnusiem, ir cilvēki, kas gatavi maksāt šādu cenu. Tāpēc Zeltene grib zināt kāda ir jūsu pieredze ar eko produktiem. Vai jūs ikdienā tos izmantojat un esat gatavi maksāt vairāk? Rakstiet mums savas atsauksmes mums sociālajos tīklos Facebook un Draugiem.lv.
