Vēl saslimušajam nepieciešami vitamīni. Pats vienkāršākais variants ir savienot buljonu ar jebkuriem sīki sasmalcinātiem zaļumiem (pētersīļiem, dillēm, kinzu, selerijas kātiem). Galvenais noslēpums ir tas, ka šo zaļo masu liek siltā, nevis karstā buljonā (verdošā buljonā daļa vitamīnu noārdās). Ielikt buljonā var arī neliekos gabaliņos sagrieztu vistas gaļu. Rezultātā būs pagatavots ēdiens, kas saslimušajam dos visas nepieciešamās barības vielas – olbaltumus un vitamīnus. Turklāt buljons satur arī nelielu daudzumu tauku, kas šajā situācija ir tas enerģētiskais lādiņš, kas nepieciešams augstas temperatūras gadījumā, jo slimības laikā pat guļot cilvēks parasti zaudē lielu daļu enerģijas. Augstas temperatūras gadījumā ar šādu spēcinošu buljonu, apēdot dienā 600 ml šķidruma un 100–150 g vistas gaļas, saslimušais var iztikt vairākas dienas.
Biezpiena piedevas
Kad ķermeņa temperatūra ir 38–39 grādi, apetītes, protams, nav, taču kāds kumoss tomēr jānorij, piemēram, biezpiens. Pierādīts, ka biezpienā esošie olbaltumi stimulē imunitāti, un tieši tas jau vajadzīgs.
Tiesa, liess biezpiens šoreiz nederēs, jo neveselajam organismam nepieciešami tauki. Šajā gadījumā piemērotāks ir biezpiens, kurā tauku saturs ir ne mazāk kā 4%. Dienas laikā ieteicams apēst 200 g biezpiena, sadalot šo daudzumu 4 ēdienreizēm. Biezpienam var pievienot jebkurus žāvētos augļus: ābolus, bumbierus, aprikozes, plūmes, rozīnes (aptuveni 150 g dienā).
Katrai biezpiena maltītei obligāti jāuzdzer daudz šķidruma (ne mazāk par glāzi): melno vai zaļo tēju, mājas limonādi, jebkuru svaigi spiestu dārzeņu vai augļu sulu.
Dzeršanas režīms
Šķidrums augstas temperatūras gadījumā ir tikpat svarīgs kā ēdiens. Ja nav nopietnas sirds-asinsvadu vai nieru kaites, dienas laikā vēlams izdzert ne mazāk par 2–2,5 litriem šķidruma. Īpaši piemērots ir negāzēts minerālūdens – 1200–1500 ml dienā. Turklāt ūdenim jābūt vidēji vai stipri mineralizētam, lai tādējādi atjaunotu ar sviedriem zaudēto mikroelementu daudzumu.
Aptuveni 700–800 ml no nepieciešamā šķidruma jābūt pienam: to var dzert siltu vai pievienot tējai. Otrs variants ir vēlamāks, jo tēja ar pienu ir teicams urīndzenošs līdzeklis, kas izskalo organismu. Pie ieteicamajiem dzērieniem pieder arī no žāvētiem augļiem vārīts kompots (500 ml dienā). Piemērotākās ir rozīnes, žāvētas aprikozes un plūmes – tās ir bagātas ar kāliju un magniju, kas nepieciešami sirdij, kurai šajā laikā nākas strādāt pastiprinātā režīmā.
Jāatgādina, ka slimības laikā kafija, kakao, gāzētās limonādes un alkohols jāaizmirst.
Lasi arī: Deviņi ieradumi, no kuriem jāatsakās, ja nevēlaties ziemā slimot!
Temperatūra – ne šāda, ne tāda
Temperatūru no 37,1 līdz 37,9 grādiem, kuru mēdz saukt par subfebrilo temperatūru, nereti cilvēki panes daudz sliktāk nekā augstu. Kas attiecas uz apetīti, šajā gadījumā katram tā ir individuāla. Ja ēstgribas nav, var aprobežoties ar minēto diētu: buljonu, biezpienu un žāvētiem augļiem, bet, ja ar apetīti viss kārtībā, diēta ir cita: apjomīgāka un daudzveidīgāka. Buljonu un biezpienu papildina ar taukskābēm bagāti produkti. Pirmām kārtām tā ir nerafinēta augu eļļa un trekno šķirņu zivis, arī mencu akniņas. Pierādīts, ka taukskābes stimulē imunitāti un paātrina gļotādu atlabšanu. Ziemā mēs biežāk slimojam ar angīnu, haimorītu, ARVI un citām elpošanas sistēmas kaitēm, tāpēc tas ir aktuāli: ātrāk atlabst iekaisušās mandeles, pārstāj sāpēt kakls, pāriet iesnas.
Starp citu, “pretdrudža” diētā var iekļaut arī ciedru riekstus, ar kuriem taukskābju satura ziņā var sacensties vienīgi mencu aknas. Dienas deva ir gana pieticīga – 30 g riekstiņu. Ja nav iespējas tos iegādāties, kā alternatīvu var lietot saulespuķu sēkliņas.
Subfebrilās temperatūras gadījumā jādzer vidēji mineralizēts ūdens, jo mikroelementu zudums nav tik liels kā augstas temperatūras gadījumā.
Svarīgi zināt – paaugstinoties ķermeņa temperatūrai par 1 grādu, pulss paātrinās par 10 sitieniem minūtē. Ja, piemēram, drudža gadījumā ķermeņa temperatūra ir augstāka par 39 grādiem, pulsa biežums gandrīz divkāršojas. Tieši tāpēc slimības laikā īpaši jāseko sirdsdarbībai
