Francijas valsts revīzijas birojs ir paziņojis, ka eirozonas otrā lielākā ekonomika varētu būt ievērojami pakļauta makroekonomiskiem satricinājumiem, jo tās valsts budžeta deficīts ir 154 miljardi eiro un valsts finanses atpaliek.
Saskaņā ar Francijas INSEE datiem Francijas gada inflācijas līmenis jūlijā bija 2,3%, kas salīdzinājumā ar 2,2% jūnijā ir palielinājies un atbilst analītiķu prognozēm. Pieaugumu galvenokārt noteica enerģijas cenu palielināšanās līdz 8,5 % jūlijā salīdzinājumā ar 4,8 % jūnijā. Gāzes cenas ievērojami pieauga – no -10,8 % līdz 11,4 %.
Tomēr pakalpojumu cenas jūlijā samazinājās līdz 2,5 %, salīdzinot ar 2,9 % iepriekšējā mēnesī. Arī pārtikas cenas jūlijā samazinājās līdz 0,5%, salīdzinot ar 0,8% jūnijā. Tabakas cenas saglabājās stabilas – 8.7%, un arī rūpniecības preču cenas nemainījās.
Arī citu pakalpojumu cenas jūlijā samazinājās, sasniedzot 3,8 %, salīdzinot ar 4 % iepriekšējā mēnesī. To galvenokārt noteica kultūras un atpūtas pakalpojumu cenu kritums, jūlijā samazinoties no 5,2% līdz 4,3%. Arī apdrošināšanas pakalpojumu cenas jūlijā samazinājās līdz 7.4%, salīdzinot ar 7.9% iepriekšējā mēnesī.
Turpretī aprūpes un skaistumkopšanas un frizētavu pakalpojumu cenas jūlijā pieauga par 2.2%, atgriežoties pie tāda paša tempa kā jūnijā.
Mēneša inflācijas līmenis jūlijā bija 0.2%, kas ir augstāks nekā 0.1% jūnijā, kā arī pārsniedz tirgus aplēses (0.1%). Šo kāpumu galvenokārt noteica sezonālais izmitināšanas un transporta cenu kāpums, kā arī gāzes cenu pieaugums.
Francija arī publicēja datus par bezdarba līmeni gada otrajā ceturksnī, kas bija 7,3 %, samazinoties salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu, kad tas bija 7,5 %. Arī šis rādītājs bija zemāks par analītiķu aplēsēm, kas arī bija 7,5 %.
Francijas valsts revīzijas iestāde Cour des Comptes nesen paziņoja, ka eirozonas otrā lielākā ekonomika varētu būt pakļauta ievērojamiem makroekonomiskiem satricinājumiem, jo tās valsts budžeta deficīts ir 154 miljardi eiro un valsts finanses atpaliek.
Tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadā novēroto valsts budžeta deficītu 125,8 miljardu eiro apmērā. Revīzijas birojs ir uzsvēris, ka Francijai ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk veikt izlēmīgus pasākumus, lai samazinātu deficītu, jo tas varētu traucēt citiem svarīgiem ieguldījumiem un izdevumiem un varētu padarīt valsti neaizsargātu jaunu makroekonomisku satricinājumu gadījumā.
Parīzes olimpiskās spēles, iespējams, ir ievērojami veicinājušas Francijas ekonomikas izaugsmi. Tomēr pēc nesen notikušajām vēlēšanām valstī joprojām valda ievērojama politiskā nenoteiktība, kas ir satricinājusi arī Francijas akciju tirgus.