Vai jūs domājat, ka anonīma SMS var mainīt jūsu dzīvi? Piemēram, ja jūs personīgi saņemat ziņojumu no nezināma numura par kādu no saviem draugiem vai vecākiem, vai jūs to uztversiet nopietni?
Patiesībā tas ir diezgan retorisks jautājums. Cilvēki noteikti zina, ko viņi darīs, jo viņi nezina informāciju, ko viņi var piedāvāt. Tieši tā notika ar vienu no mūsu lasītājiem. Un šis gadījums, varētu teikt, diezgan spēcīgi ietekmēja viņas attieksmi pret vīru tieši un pret laulību kopumā.
Mūsu dzīve
Mēs ar vīru esam precējušies jau 8 gadus. Ja pirms kāzām pievieno vēl 2 gadus “romantikas”, tad var teikt, ka esam kopā apļus 10 gadus. Ir bērns, meita, viņu sauc Liena. Teicams bērns, visu ķer lidojumā, nedara blēņas, 6 gadu vecumā jau prot lasīt un izrāda pat interesi par mājas darbiem. Protams, nekas nopietns, bet esmu apmierināta.
Es redzu mūsu laulību kā divu pieaugušo, nobriedušu cilvēku savienību. Jūtām jābūt klāt, bet sadzīve un bērni ir pirmajā vietā. Tāpēc es paliku mājās, lai audzinātu savu meitu, un mans vīrs gandrīz pilnībā iesaistījās biznesā. Jūs jau paši zināt, kāds ir laiks, vajag atrotīt piedurknes, jo pandēmija no visiem izsūca naudu, visi no tās cieš.
Mans vīrs vienmēr precīzi zina, kur es atrodos un ko daru, jo mēs bieži viens ar otru sazvanāmies pa telefonu. Es savukārt viņam pilnībā uzticos, jo redzu, cik noguris viņš nāk mājās. Viņa darbs ir nogurdinošs gan fiziski, gan garīgi.
Tā tas bija tajā vakarā. Mana jaunkundze atnāca sestdien ap 22:00. Nolēmu meitu laicīgi likt gulēt, un pati pagatavoju romantiskas vakariņas, saģērbos, pat aizskrēju uz veikalu pēc svecēm. Gribēju, lai viņš redz, ka esmu viņam ļoti pateicīga un nesēžu dienām mājās ar saliktām rokām.
Bet diemžēl viss nenotika pēc mana plāna. Iegājis dušā un izdzēris kafiju, Andrejs tikai noguris pasmaidīja un lūdza man piedošanu: darāmā bija daudz, spēka nemaz. Tad viņš vienkārši ielīda gultā un gandrīz acumirklī iešņācās. Tas, protams, bija nedaudz aizvainojoši, bet ko lai dara – tāda ir dzīve.
Nakts
Droši vien kopējā vakara noskaņojuma dēļ gulēt nemaz negribējās, un nolēmu iet uz citu istabu, netraucēt vīram miegu (nē, neuztraucies, mums ir divstāvu dzīvoklis , un es arī Lienai netraucēju). Iekārtojos ērtāk ar planšeti, internetā lasīju visādas lietas. Istaba, kurā atrados, atradās vistuvāk koridoram, un tāpēc skaidri dzirdēju SMS īsziņu no vīra telefona. Viņš bija tik noguris, ka pat aizmirsa telefonu izņemt no jakas kabatas.
Laiks jau bija ļoti vēls, un sākumā pārņēma sieviešu ziņkārība, bet pēc tam sašutums. Es izgāju no istabas, paņēmu viņa sasodīto mobilo telefonu un izlasīju ziņu. Teksts tur bija apmēram šāds: Mīļais, tu vienkārši neticēsi, cik es esmu nogurusi. Bet pirms 10 minūtēm tu kļuvi par tēti! Es mīlu tevi un mūsu mazo dārgumu!
Sākumā es biju šokā, un atkal un atkal es pārlasīju ziņu, kas, šķiet, kaut kādā stulbā un neiespējamā secībā, sarindoja vārdus, nez kāpēc adresētus manam mīļotajam cilvēkam. Bet kā, kāpēc?! Tad, jau agri no rīta atjēgusies, ar telefonu rokās skrēju pie vīra, pieprasot atbildi uz savu godīgo jautājumu. Vīra reakcija bija banāla un gaidīta: “Nepareizs numurs, nepiesienies, es vēl būtu pagulējis 10 minūtes.” Tad viņš piecēlās un aizbrauca darba darīšanās.
Pēc 15, varbūt 20 zvaniem viņa pacēla klausuli. Vīram nosūtītā SMS telefona numuru uzreiz iekopēju savā telefonā, nebija ko domāt. Vecmāte pacēla klausuli, kamēr telefona īpašniece gulēja ciešā miegā. Tā tiešām nebija palaidnība, ziņa rakstīta no slimnīcas. Pēc 20 minūšu maniem draudiem un pierunāšanas uzzināju arī slimnīcas numuru un pat palātas numuru. Kā jau gaidīts, dzemdību nams atradās mūsu pilsētā. Ļoti dīvains negadījums mobilajam numuram.
Protams, es nekavējoties devos uz slimnīcu. Zvanīju māsai, lai paliek ar mazo, nedaudz nomierinājusies, es devos. Braucot es visu laiku šņukstēju un pārskatīju visu mūsu dzīvi kopā ar vīru, atcerējos daudz aizvainojošu lietu, bet arī daudz laba…
Atrisinājums
Uzzinājusi, kur atrodas man vajadzīgā nodaļa un ka dzemdētāja jau ir pamodusies un jūtas labi, steidzos uz palātu iepazīties. Man nekad nav bijis tik liels kauns.
Izrādījās, jā, ziņa ir saistīta ar manu vīru. Šī ir viņa biznesa partnera sieva. Manam vīram ilgu laiku bija bizness ar vienu turku Arslanu. Kad Lilija, tikai pirms dažām minūtēm dzemdējusi viņa dēlu, gribēja apsveikt jauno tēvu, viņai vienkārši nepietika spēka. Viņa lūdza vecmātei sastādīt to pašu ziņu. Vecmāte ir pusmūža sieviete, tāpēc noklikšķināja nevietā, jo Andrejs kaut kā pierastāk būs nekā Arslans.
Turklāt mēs ar Liliju pat tikāmies vairākas reizes, un man viņa patika jau tad. Mans vīrs ir vienkāršs vīrietis, viņš pat nepierakstīja viņas numuru (kāpēc viņam vajadzīgs partnera sievas numurs), kamēr viņa tīri šovam to ievadīja savā tālruņu datubāzē. Nu beigās, kopš tādas lietas, pat palūdza paņemt jaundzimušo rokās. Diemžēl viņš gulēja, bet man tomēr ļāva uz viņu paskatīties: visas šaubas tika kliedētas tieši tajā brīdī. Viņam noteikti 100% piestāv patronīms Arslanovičs.
Lasi arī: Atbrīvojamies no šīm lietām pirms Jaunā gada, lai Jaunais gads būtu veiksmīgs
Ko es paņēmu no šī stāsta? Pirmkārt, neizdariet pārsteidzīgus secinājumus, lai cik banāli tas izklausītos. Otrkārt, jums vairāk jāuzticas savam mīļotajam. Un, treškārt, jums ir nepieciešams nedaudz atpūsties. Mans vīrietis tiešām ar savu kupri pelna naudu mūsu ģimenei. Kāpēc nedot viņam kādu atpūtu? Mana meita jau ir diezgan patstāvīga savam vecumam.
Vārdu sakot, apspriedāmies un nolēmām uz nedēļu pamest pilsētu. Mežs, upe, privātmāja. Manam vīram ļoti patīk makšķerēt, un mēs varam gan sēņot, gan viņam palīdzēt, gan vienkārši pastaigāties svaigā gaisā. Visu dienu bez kaimiņiem un mobilā tālruņa. Tikai no rīta pārbaudi, vai viss ir kārtībā. Domāju, ka mūsu ģimene no tā iegūs.