Piektdien, 7.decembrī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā norisinājās Baltijas nozīmīgākā ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju (ĢIT) konference, kurā nozares profesionāļi diskutēja par ģeotelpiskās informācijas nākotni, tās ietekmi uz Latvijas un Pasaules iedzīvotāju ikdienu.
Google karšu (Google Maps) risinājumu izstrādātājs Eds Pārsonss, atklājot konferenci, uzsvēra, ka ģeotelpiskā informācija maina to, kā mēs domājam, pieņemam lēmumus un rīkojamies. Katras kartes centrā ir cilvēks un viņa paradumi. Attiecības ar kartēm viedtālruņos kļuvušas personiskas – tās zina par mums vairāk nekā mūsu tuvinieki.
Google karšu (Google Maps) pārstāvis Eds Pārsonss.
Ģeotelpiskās informācijas tehnoloģijas arīdzan radikāli maina pilsētas – Pasaules tehnoloģiju attīstība piedāvā atbrīvot tās no automašīnu sloga. Kā norāda Pārsonss, jau šobrīd 95% no Pasaulē iegādātajām mašīnām netiek izmantotas. Loģisks solis būtu lietot tās kā pakalpojumu – izsaukt Uber vai Taxify, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B, un pēc tam par šo ierīci vairs nebūtu jāuztraucas.
Nozīmīga konferences daļa bija veltīta atvērtajiem datiem. Tiem ir būtiska loma valsts teritorijas plānošanā un uzraudzīšanā. Tomēr, kā atzina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors pulkvedis Mārtiņš Liberts: “Nav neviena platforma, kurā visi būtu vienojušies, kas tad īsti ir atvērtie dati”. Lai gan datu atvēršanai pastāv dažādi drošības riski, īpaši gadījumos, kuros ir runa par personu datiem, pulkvedis uzsvēra, ka būtu jāatver pēc iespējas vairāk datu. Rezultātā viņš secināja, ka “viennozīmīgi, atvērtie dati ir tūkstošgades nafta”. Savukārt Norvēģijas Kadastra un kartēšanas iestādes Kartverket pārstāvis Tomass Martins Holtans, salīdzinot datu apstrādi ar zivju ķeršanu, akcentēja – mums jānotver dati, tie jāpiegādā un jāpalaiž vaļā pēc iespējas ātrāk, lai tie saglabātos svaigi un noderīgi.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors pulkvedis Mārtiņš Liberts.
Latvijas ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju konference norisinājās jau otro gadu. To apmeklēja vairāk nekā 450 dalībnieki, tostarp nozares eksperti, profesionāļi un politikas veidotāji no Latvijas un ārvalstīm. Konferences organizatori uzsver, ka tā pamazām kļūst par nozares vērienīgāko pasākumu Baltijas reģionā.
Konferenci organizē Latvijas ĢIT un attālās izpētes profesionāļi – Latvijas ĢIS biedrība, Vides risinājumu institūts, SIA “Autentica”, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, AS “Latvijas valsts meži”, SIA “Mikrokods”, HERE Technologies, SIA “Mērniecības datu centrs”. Konferenci atbalsta Latvijas Universitāte, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, LMT Straume, un EUROGI (European Umbrella Organisation for Geographic Information (Eiropas ģeogrāfiskās informācijas jumta organizācija)).
