Izdegšanas sindroms – pazīmes, iemesli un padomi kā to novērst

Par izdegšanas sindromu ir dzirdējis gandrīz ikviens no mums, tomēr tad, kad šī problēma skar mūs pašus, reti laicīgi spējam pamanīt tās pirmās pazīmes un atbilstoši rīkoties, lai problēma nepastiprinātos. Kā atpazīt izdegšanas sindromu, kādēļ tas rodas un ko varam darīt, lai no tā izvairītos vai to novērstu? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir izdegšanas sindroms un kas to izraisa?

Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro – izdegšanas sindroms rodas no ilgstoša pārmērīga stresa darba vietā, ja šis stress netiek veiksmīgi pārvarēts. Ilgstoši darot kādu darbu un pakāpeniski palielinot slodzi, parasti darba efektivitāte aug līdz maksimālajam punktam. Taču, turpinot kāpināt darba slodzi arī pēc tam, efektivitāte sāk kristies līdz galīgam izsīkumam. Izdegšanas gadījumā slodzi rada stress, t.i., ilgstoša satraukta domāšana. Cilvēks laicīgi nespēj apstāties – pārstāt satraukties un domāt par noteiktu darba problēmu vai darbu kopumā. Tā šis satraukums pēc darba var turpināties visu nakti, radot bezmiegu. Rezultātā no rīta cilvēks ir vēl vairāk noguris nekā vakarā, ejot gulēt – viņš ,,izdeg”. Ilgstoši pārmocītās smadzenes atsakās strādāt, protestē un slēdzas ārā.

Lasi arī: Kā tikt galā ar izdegšanas sindromu

Izdegšanu rada gan pārmērīgs darba apjoms, gan pārmērīgs stresa līmenis, kas rodas cilvēka prātā. Turklāt jāņem vērā, ka viens un tas pats darbs dažādus cilvēkus var ietekmēt pavisam atšķirīgi. Viens cilvēks var justies ieinteresēts, uzlādēts un gandarīts par paveikto, savukārt cits – justies pārstresojies un izdedzis.

Faktori, kas satrauc cilvēkus, ir ļoti dažādi – viss atkarīgs no tā, kā cilvēks uztver notiekošo. Piemēram, viens ārsts jutīsies lepns, ka ir varējis palīdzēt pacientiem, un vakarā spēs atpūsties, tikmēr otrs vakarā pārcilās galvā paveikto un domās, ko būtu varējis izdarīt labāk, atradīs iespējamās nepilnības paveiktajā, sāks sevi strostēt, nevarēs aizmigt, pārdzīvos, ka nevar aizmigt un no rīta atkal būs neizgulējies, neizdarīs perfekti savu darbu, un tā tas turpinās, līdz cilvēks “izdegs”.

Izdegšanas sindromam raksturīgi:

1. enerģijas izsīkums;

2. emocionāla atsvešināšanās no darba, intereses zudums, negatīvisms vai cinisms saistībā ar darbu;

3. pazeminās profesionālā efektivitāte, bieži ir bezmiegs, viegla aizkaitināmība, galvassāpes.

Ko darīt, ja pamani sevī izdegšanas pazīmes?

Pirmais, kas jādara, pamanot sevī izdegšanas pazīmes, ir jāsamazina darba slodze, jāatpūšas un jāizguļas, kā arī jāmācās mierīgāk uztvert darāmo darbu, uzsver A. Veselovskis. Var palīdzēt arī atvaļinājums, sarunas ar kolēģiem, draugiem un ģimeni. Bieži vien kolēģi un tuvinieki var palīdzēt atrast mehānismus, kā pārvarēt darba stresu. Tāpat tikt galā ar stresu palīdz meditācija un apzinātība.

Tomēr, ja minētie līdzekļi nav pietiekami, jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita, lai mācītos tikt galā ar stresu, izprastu savu iekšējo pasauli un iemācītos to pārvaldīt.

Savukārt, ja pamanāt izdegšanas pazīmes savos tuviniekos, tas, kā varat līdzēt, ir būt blakus un mudināt atpūsties, palīdzēt apstāties, mazināt vainas sajūtu un perfekcionismu. Nekādā gadījumā nepārmest un nekritizēt, bet mīlēt un pieņemt.

Galvenie izdegšanas sindroma cēloņi:

1. ilgstoša pārslodze;

2. darbs emocionāli grūtos apstākļos;

3. pārmērīga trauksmainība, pārapzinība, paaugstināta pienākuma un vainas apziņa, perfekcionisms;

4. nespēja pārvaldīt savu emocionālo pasauli, satraukums, vainas sajūta, bailes, kas pieaug un “izdedzina” līdz izsīkumam.

Izplatīta problēma Latvijā

Ārsts atzīst – Latvijā izdegšana ir ļoti izplatīta. Šobrīd sabiedrībā pirmajā vietā bieži vien ir sasniegumi un veselība nav prioritāte. Parasti cilvēki “skrien tik ilgi, kamēr krīt”, cenšoties strādāt vairāk un vairāk, līdz saslimst vai izdeg emocionāli. Tas, protams, nav pareizi – cilvēkiem un veselībai, nevis dzīšanās pēc arvien lielākiem sasniegumiem, būtu jākļūst par prioritāti. Darbam būtu jābūt līdzeklim cilvēka dzīves uzlabošanai. Taču bieži vien cilvēks kļūst par darba vergu. Patērētāju sabiedrība un panākumu kults ekspluatē un sadedzina cilvēku, un veicina to, ka darbs un dzīšanās pēc panākumiem kļūst par ļoti toksisku atkarību.

Padomi izdegšanas sindroma profilaksei un novēršanai

1. Jāievēro mērenība visās dzīves jomās.

2. Jāsabalansē aktivitātes – laiks darbam, laiks ģimenei, laiks draugiem, laiks hobijiem.

3. Jāpieņem, ka nav jābūt perfektam.

4. Jāseko savai pašsajūtai. Jābūt pozitīvai bilancei – jāseko līdzi, lai darbs vairāk mums sniedz nekā patērē mūs.

5. Ja parādās izdegšanas simptomi, ir jāapstājas. Izplatīta kļūda ir tā, ka bieži vien, sajūtoties slikti, cilvēki sāk censties vēl vairāk, līdz izdeg.

6. Jāatpūšas un jāsamazina slodze.

7. Vajadzības gadījumā jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka izdegšanas un izsīkuma stāvokļa sākums var būt gan pakāpenisks, gan arī pēkšņs. To var veicināt virkne dažādu faktoru, tādu kā zema pašapziņa, darbaholisms, personības neelastīgums, kategoriskums, autoritārisms, iekšēja nepieciešamība pēc sacensības, izteikta nepacietība, agresivitāte, bezspēcības izjūta, plašs un pārlieku liels darba apjoms, atbalsta trūkums, bailes piedzīvot neveiksmi, izolācija.

Lasi arī: Kā tikt galā ar izdegšanas sindromu

Cilvēkiem ar izdegšanas sindromu ir raksturīgi uzņemties vairāk pienākumu, nekā spēj paveikt. Cilvēks strādā arvien vairāk, bet spēj padarīt mazāk, strādā lēnāk. Tāpat par to var liecināt pieaugoša vēlme sociāli izolēties, attiecības ar apkārtējiem kļūst nepatīkamas un konfliktējošas. Parādās izteikts nogurums un nespēks, kā arī biežas saaukstēšanās slimības un galvassāpes. Rodas miega traucējumi, kas ietekmē noskaņojumu, kā arī psihosomatiskas slimības.

Kā uzsver farmaceite, lai sevi neizdedzinātu, ir četras svarīgas pamatlietas – atpūta, hobiji, atbalsts (no apkārtējiem vai speciālista) un darbs ar sevi. Ja sajūtat sevī izdegšanas sindroma pazīmes, ieteicams apmeklēt speciālistu – ģimenes ārstu, neirologu, psihiatru vai psihoterapeitu. Ir jāsakārto savs dzīves ritms. Tāpat palīdzēt var dabīgo adaptogēnu – žeņšeņa, eleiterokoka vai zeltsaknes ekstrakta uztura bagātinātāju īslaicīga lietošana (līdz 14 dienām).