Neesam oficiāli precējušies, bet dzīvojam kopā. Pēc pusgada mums jau būs kopīgs bērniņš. Vai mēs varam saņemt sociālo palīdzību kā ģimene, un vai mūs var atzīt par trūcīgu ģimeni? SABĪNE UN MĀRIS RĪGĀ
No Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un MK noteikumu Nr. 299 Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu 1. punkta izriet – nosakot, vai ģimene ir trūcīga, jāņem vērā, ka tā var sastāvēt gan no laulātajiem, gan no personām, kurām ir kopīgi izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.
Lasi arī: Kā iemācīties lasīt domas: ekstrasensu padomi
!!! Tātad sociālās palīdzības izpratnē ģimeni var veidot ne tikai laulātie vai radinieki, bet jebkuras personas, kuras dzīvo kopā un kurām ir kopīgi izdevumi par uzturu, proti, jebkuras personas, starp kurām ikdienā pastāv ģimeniskas attiecības. Taču, lai uzskatītu, ka personas veido vienu ģimeni, abiem šiem kritērijiem jāpastāv vienlaikus – viņiem gan jādzīvo vienā mājoklī, gan jābūt kopējiem izdevumiem.
Dzīvē nereti gadās tā, kad vienā mājā mitinās divas vai vairākas ģimenes, kur katrai ir savs atsevišķs budžets, tostarp atsevišķas ģimenes var būt arī vecākiem un viņu pieaugušajiem bērniem, kaut gan viņi turpina dzīvot vienā dzīvoklī. Ja rodas šaubas, vai persona, kura pieprasa pašvaldībai palīdzību, ir pareizi norādījusi ģimenes sastāvu, sociālā dienesta pārstāvji var veikt pārbaudi, pieprasot gan papildu ziņas, gan apsekojot ģimeni dzīvesvietā.
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, skaidrojot, kas uzskatāma par ģimenes dzīvi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta izpratnē, ir atzīts, ka ģimenes jēdziens nenozīmē tikai tādas attiecības, kas balstās uz oficiāli noslēgtu laulību. Šis jēdziens var ietvert citas de facto ģimenes saites, piemēram, kad personas dzīvo kopā, nenoslēdzot laulību. Ņemot vērā mūsdienu izmaiņas ģimenes dzīves modeļos, katrs gadījums tāpēc jāvērtē individuāli. Par ģimenes pastāvēšanu var liecināt ne vien laulības dokuments, bet arī finansiāla vai psiholoģiska saistība, kopīga dzīvošana, saimniekošana un kopīgi bērni.
Lasi arī: Ekstrasenss Vitālijs Giberts: kā izmainīt savu dzīvi ar domu palīdzību
! Iestādei, kas sniedz sociālo palīdzību, ir pienākums noskaidrot visus apstākļus, arī to, vai iesniegumā minētās personas uzskatāmas par konkrētās ģimenes locekļiem. Ja viss atbilst likumā un MK noteikumos paredzētajiem kritērijiem, atteikt trūcīgas ģimenes statusa iegūšanu un palīdzību tikai formālu iemeslu dēļ nevar.
Avots:
