Mārtiņa zīme ir Jumja kuplojums jeb atvasinājums, kas simbolizē auglības cikla noslēgumu, jo rudenī vārpas nolīkst uz leju, koku lapas sačokurojas, ielokās uz iekšu, līdzīgi kā cilvēks salīkst uz vecumu, viss tiecas uz zemi. Jumi godināja, rudens saulgriežos svinot Miķeļus vai Apjumības, kad diena ir vienādā garumā ar nakti.
Šajā dienā nopļāva pēdējo labību, pušķoja māju, galdā cēla jaunā maluma rudzu maizi, alu, medu un citas dabas veltes. Sākot mieloties, dažus kumosus pameta zem galda, citādi Jumis apvainojās. Uz lauka atstāja nedaudz nenopļautas labības, lai Jumim būtu kur ziemu pārlaist. Pēdējo ābolu atstāj ābelē, pēdējo kartupeli nenorok, pēdējo vārpu atstāj laukā kā ziedojumu Jumim, lai nākamais gads būtu auglīgs. Cilvēka garīgās pasaules apziņā līdz ar rudeni ienāk aktīvā darbība, kas saistās ar uguns pirmelementa simbolisko darbību, jo garīgā aktivitāte pieaug ziemā, nevis vasarā.
Lasi vēl: Gribi atbrīvoties no parādiem? Ezoteriķi iesaka tos “sadedzināt”
Vēlams makā turēt uz kartona gabaliņa uzvilktus deviņreizdeviņus Jumīšus, lai atvērtu naudas kanālus, ja jūti, ka tie ir ciet. Var turēt mājās Jumja vārpu, jo tai blakus guļot pūķis, kas velk bagātību. Gleznoti Jumja simboli labi iederas kāzu simbolikā, mūsdienu interjerā un ir nepieciešami uzņēmumu vadītajiem, ražošanas telpās, katrā sētā, lai piesaistītu veiksmi un labklājību.
Auglība attiecas ne tikai uz materiālo pasauli, bet arī uz cilvēka prātu, veiksmi, enerģiju, jo priecīgs cilvēks ir dabas rota, noskumis – kaitē sev un visai pasaulei. Dvēseles dzīvē šī zīme ir simbols cēloņu un seku vienotībai.
Lai katram no mums savs Jumis, labklājība un pārticība!
Ej, Jumīti, nu uz lauka,
Garu ziemu izgulēj’s;
Sāci jaunu vasariņu,
Svētī mūsu labībiņu.
Avots:
