Interesanta tradīcija ir korejiešiem. Pirmais, kas sievietei ir jāapēd pēc dzemdībām, ir jūras aļģu zupa – saukta par miek guk. Šis ēdiens ir pārbagāts ar dažnedažādākajiem vitamīniem un barojošām vielām. Tāpēc bērnam katrā savā dzimšanas dienā ir jāapēd šāda zupa kā atgādinājums par tām sāpēm, ko ir izcietusi viņa mamma.
Daudzās pasaules valstīs nabassaitei un placentai ir milzīga simboliska nozīme. Un tieši šī iemesla dēļ tās Slim**cā neizmet. Turcijā sievietes bieži vien ierok nabassaiti un placentu skolas vai baznīcas teritorijā. Viņi tic, ka pateicoties tam bērns veltīs savu dzīvi izglītībai un reliģijai. Ja māte vēlas, lai viņš paliktu uzticams ģimenei, placentu atstāj mājās.
Āfrikā placentu bieži vien ierok simboliskās vietās – zem koka, pļavā vai mājās.
ASV daudzas mammas pasūta placentas pārstrādi tabletēs. Amerikānietes tic, ka tas sniedz dziedinošu efektu.
Ķīnā un Vjetnamā sievietei vesels mēnesis ir jāpavada ar bērnu mājās. Viņai nekur nav atļauts iziet. Pie tam pastāv noteikti nosacījumi, ko viņa drīkst lietot uzturā (nav atļauts pārāk karsts vai pārāk auksts ēdiens), un ko viņai ir atļauts darīt (aizliegts iet dušā).
Sevis kopšana pēcdzemdību periodā Francijā ietver vingrinājumus vaginālo muskuļu nostiprināšanai. Mērķis – izvairīties no ģinekoloģiska rakstura problēmām. Pie reizes arī vīri paliek apmierināti.
Papua Jaungvinejas sievietēm nedrīkst būt dzimumakts laktācijas periodā. Tās mēdz būt ne vien nedēļas,bet gan mēneši un pat veseli gadi.
Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Dānijā apmaksāts dekrēts var ilgt vairāk kā 50 nedēļas. Turklāt to iespējams sadalīt starp mammu un tēti. Savukārt Čehijā vecāki var atrasties dekrētā līdz pat 48 mēnešiem!
Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas valstīs sievietēm ir atļauts un pat ieteicams dzemdēt nevis guļus, bet gan tupus un sēžus.
Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā un Somijā anestēzijai dzemdību laikā izmanto smieklu gāzi.