Kabatas nauda bērnam: kad un cik daudz dot

Kādā vecumā bērnam ir nepieciešama kabatas nauda? Cik daudz dot? Kā neizlutināt bērnu? Šie jautājumi satrauc daudzus vecākus. Apskatīsim, ko saka psihologi.

Vācijā, likumā skaidri norādīts, cik daudz naudas, cik bieži un kādā vecumā vecākiem vajadzētu dot bērniem kabatas naudu. Par laimi, mūsu valstī šis jautājums paliek pēc ģimenes ieskatiem. Tomēr ir vairāki vispārīgi ieteikumi, pamatojoties uz kuriem vecāki spēs kompetenti atrisināt jautājumu par saviem bērniem paredzēto kabatas naudu.

Lasi arī: Kādam dzīvniekam līdzinās jūsu vīrietis, ņemot vērā Zodiaka zīmi

Vai man ir jādod nauda bērnam?

Psihologi ir vienisprātis: jādod nepieciešamā kabatas nauda bērniem, jo ​​tā viņi mācās pamatus finansiālajā neatkarībā. Ar saviem ietaupījumiem, tie iegūst zināmu brīvību, pieņemot lēmumus, pat bērnu līmenī. Un arī iemācoties prioritātes. Regulāra kabatas nauda – tā ir arī iespēja, lai to iekrātu kaut kam lielam un nopietnam, nevis tērējot uz visu, kas iekrīt acīs. Kad bērns tērē savu naudu, viņš rūpīgi izsver “plusus” un “mīnusus”, atzīmējot savu “gribu”.

Turklāt, kā to atklājuši psihologi, pat neliela nauda dod tās īpašniekam zināmu pārliecību. Dzīvē notiek dažādi, un dažreiz pat sīkums no krājkasītes var palīdzēt: nokļūt ar autobusu pie mātēs darbā, ja jūs aizmirsāt atslēgas; nopirkt rezerves rokturi, ja galvenais ir salauzts; dodoties ceļā no skolas, nopirkt barības maisiņu bez pajumtes kaķim. Bet vai tas nav pietiekami? Pievērsiet uzmanību jūsu bērna vajadzībām, gan fiziskām, gan garīgām. Turpiniet dialogu ar viņu, neatmetiet mīlestību un uzmanību. Tas viss palīdzēs viegli un ērti atrisināt kabatas naudas jautājumu.

Lasi arī: LPS: Esošā autoceļu finansēšanas politika nav ilgtspējīga

Kad sākt dot naudu bērnam

Kopumā, pedagogi un psihologi ir vienisprātis, ka naudu, jūs varat dot bērnu, kad viņš atceras skaitļus, izprot savus pasūtījumus – vienības, desmitus, simtus – un apgūst pamata matemātiku. Parasti ar šo zinātni bērni tiek galā sākumā vai pirmās klases beigās.

Ja jūs sniedzat nauda bērnam pirms viņš saprot tās vērtību, tad var rasties jebkāda apmulšana. Atcerieties anekdoti par Čeburašku, Krokodīlu Genu, kas deva vienu rubli, un teica, ka tas ir ļoti daudz. Čeburaška tad iegāja bērnu veikalā pie kases, deva rubli un paziņoja: “Es pērku visu veikalu!” Kad pārdevēja apstulbusi mēma, pasaku varonis pabeidza sakāmo: “Nu, ko bolies? Dod atlikumu! ”

Lasi arī: Deinstitucionalizācija: bērnam vajag ģimeni

Vecāku rīcības plāns

  1. Nosakiet minimālo summu, kuru bērns saņems katru dienu vai nedēļu neatkarīgi no viņa uzvedības vai sekmēm skolā. Tas ir kā vecmāmiņas pensija vai budžeta alga – garantēts minimums. Kā likums, visbiežāk kabatas nauda šodien ir 2 eiro dienā augstskolas studentiem.
  2. Kabatas izdevumu summu ir svarīgi koriģēt, lai pielāgotos bērniem un viņu vajadzībām. Ir skaidrs, ka jaunieši, kuriem ir daudz vairāk interešu, nekā bērniem (iet uz kino un izstādēm, iet ārā ar draugiem, dzert kafiju kafejnīcā, nopirkt kosmētiku un personīgās higiēnas produktus u.c.), ir nepieciešams vairāk kabatas naudas. Parasti mēs runājam par summu apmēram 15 – 20 eiro nedēļā.
  3. Dodiet bērnam iespēju nopelnīt papildus naudu, bet ne ar mājsaimniecības darbiem, kas pēc noklusējuma tiek sadalīti starp visiem ģimenes locekļiem, bet par kaut ko, kas pārsniedz normu. Piemēram, jūs varat maksāt par tavas automašīnas mazgāšanu (ietaupot uz auto mazgātuvi). Tomēr šai darbavietai jābūt drošai.
  4. Pirms nākamās “algas” datuma nav nepieciešams izmaksāt kabatas naudu, pat ja bērns ir iztērējis visu nedēļas summu dienas laikā. Kad viņš vienu reizi pacietīsies, viņš gaidīs nākamās finanšu daļas izsniegšanas dienu un rūpēsies par savu naudu un kritiskāk to tērēs.
  5. Mācīt bērnus plānot un pierakstīt izdevumus. To var izdarīt piezīmju bloknotā, bet to var izdarīt īpašā viedtālruņa programmā. Šī prasme ir ļoti noderīga nākotnē, it īpaši neatkarīgas “peldēšanas” mēnešu laikā.
  6. Veiciniet pirkumus, kas jāveic. Nav noslēpums, ka bērni bieži lūdz vecākus iegādāties modes sīkrīkus. Atcerieties, iesakām sasniegt šo mērķi pakāpeniski un kopā: daļu no naudas ir uzkrājuši un dod vecāki, un daļu – bērnam ir jāsakrāj pašam no dāvanas vai nopelnītās naudas. Šajā gadījumā saņemtā lieta tiks novērtēta spēcīgāk.

 

Avots: vedmochka.net

Gunta Graudiņa

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru