Kirovs Lipmans: absurdās prasības iznākums ir likumsakarīgs

“Šīs absurdās prasības iznākums ir likumsakarīgs,” – tā AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans raksturo Augstākās tiesas lēmumu nepieņemt uzņēmuma bijušā mazākumakcionāra kasācijas sūdzību.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šā gada 21. martā ir pieņēmis lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu, līdz ar to ir stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas pagājušā gada 5. septembra spriedums.

Ar šo Rīgas apgabaltiesas spriedumu tika noraidīta bijušā uzņēmuma akcionāra prasība, mēģinot no Kirova Lipmana piedzīt 2120 eiro saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, un tagad prasītājam ir jānomaksā arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

“Ikvienai personai ir tiesības vērsties tiesā, un šajā gadījumā cilvēks, kurš iesniedza, nepamatoto prasību, pats no saviem līdzekļiem apmaksās ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Tas ir godīgi un tiesiski,” lietas iznākumu komentē Kirovs Lipmans.

Taču gandrīz identisku prasību pret Kirova Lipmana ģimeni iepriekšējā – “labo darbu čempionu” vadītā Ministru kabineta uzdevumā ir iesniegusi arī Privatizācijas aģentūra, mēģinot no uzņēmējiem piedzīt naudu, ko tā zaudēja, pārdodot valstij piederošo AS Grindeks akciju paketi par īpaši neizdevīgu un zemu cenu.

Arī šajā tiesvedībā Privatizācijas aģentūra pirmajā instancē jau ir piedzīvojusi zaudējumu, un saskaņā ar tiesas spriedumu šajā gadījumā neveiksmīgās tiesāšanās un nepamatotās prasības radītās izmaksas būtu nācies nomaksāt valstij no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Taču šo tiesas spriedumu Privatizācijas aģentūra ir pārsūdzējusi, un tas nozīmē, ka tiesāšanās izmaksas vēl pieaugs.

“Būtu bijis tikai taisnīgi, ja šādos gadījumos tiesāšanās izdevumi tiktu segti nevis no nodokļu maksātāju kabatas, bet gan no to amatpersonu līdzekļiem, kuras virza šādas nepamatotas prasības. Tā būtu patiesa politiskā atbildība,” uzskata Kirovs Lipmans.

Arī apelācijas instance tiesa noraida “Grindeks” mazākuma akcionāra prasību pret Lipmanu strīdā par akciju obligāto atpirkšanu

Rīga, 11.sept., LETA. Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā AS “Grindeks” mazākuma akcionāra Leonīda Mohovikova prasību par 2120,40 eiro piedziņu no uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana, liecina publiski pieejama informācija portālā “manas.tiesas.lv”.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka Mohovikovs nav spējis pierādīt zaudējumus, kas viņam varētu būt radušies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma nepildīšanu, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Iesniegumā pirmās instances tiesai Mohovikovs norādīja, ka viņš esot cietis zaudējumus, jo akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā tā būtu, ja piedāvājums tiktu izteikts.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA šogad martā sacīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no piederošajām “Grindeks” akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

Tāpat ziņots, ka FKTK 2014.gada novembrī konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti attiecībā uz “Grindeks” akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003.gadā, kopā piederēja 49,98% “Grindeks” akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04% “Grindeks” akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50,02% no kopējā “Grindeks” balsstiesīgo akciju skaita.

Par minēto likuma pārkāpumu Kirovam Lipmanam tika piemērota soda nauda 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam 10 650 eiro apmērā, un abiem akcionāriem tika noteikts pienākums izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu citiem akcionāriem.

Lipmani 2014.gada 18.decembrī Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja FKTK lēmumu. Administratīvā apgabaltiesa Lipmanu pieteikumu noraidīja. Tiesa secināja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti. Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība. Tiesvedība šajā lietā noslēdzās 2016.gada septembrī, kad Augstākā tiesa nolēma Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāt negrozītu un kasācijas sūdzība tika noraidīta. Tādējādi FKTK 2014.gada lēmums stājās spēkā.

Taču, neskatoties uz attiecīgo Augstākās tiesas spriedumu Lipmanu strīdā ar FKTK, Lipmanu ģimenei nebija jāizsaka akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums citiem “Grindeks” akcionāriem, jo kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāvēja apstākļi, kas uzlika par pienākumu Lipmaniem izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu citiem akcionāriem.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru