Priekšstats par to kādām jābūt kāzām nāk jau no Romas laikiem, kur ne tikai visi viesi un līgavainis ģērbās vienādi, bet gan līgavai, gan viņas līgavas māsām bija vienādas kleitas. Diezgan grūti ir iedomāties, ko šādu mūsdienās, taču tajos laikos tam bija pamatojums, visām sievietēm bija vienāds apģērbs, lai nodrošinātu to, ka līgava ir drošībā pie altāra. Tas strādāja kā kamuflāža, jo, tā kā visi bija tērpti vienādos tērpos, ļaunie gari nevarēja noteikt, kura ir līgava, līdz ar to neviens nespēja uzlikt kādu lāstu jaunlaulātajiem. Romieši ticēja, ka priecīgi svētki bija kā magnēts ļaunajiem gariem un spokiem, tāpēc līgavas māsas bija kā aizsargs.
Mūsdienās tiek pieņemts, ka kā aizsargs strādā draudzība, kas pastāv starp līgavas māsām un līgavu.
Laikā kad Viktorijas laikmets bija pašā plaukumā, sievietes vairāk sāka domāt par izskatu kāzās, un pēc karalienes Viktorijas kāzām, kurās viņa bija tērpusies baltā, kāzās saglabājās tradīcija,ka līgava tērpjas baltā un ka līgavas māsas tērpjas vienādi.
Lūk arī izskaidrojums, kāpēc līgavas lielākoties tērpjas baltā, bet līgavas māsas vienādās kleitās.
