Skaists dārzs ir arī sakopts dārzs, bet nedrīkst aizmirst, ka dārzs pirmkārt ir dzīves telpa ne vien tā saimniekiem, bet arī to mīluļiem. Kā dārzā justies labi visiem?
Mājdzīvnieka aktivitātes
Palaisti savā vaļā, četrkājainie draugi – suņi un kaķi – dodas teritorijas izpētē. Pēc tās dārzā redzamas izmīdītas dobes, uzrakts mauriņš, nolauzti ziedi un krūmi, bet dažkārt gadās arī lielāki postījumi. Kā pret to cīnīties? Klausīgam un audzinātam sunim nereti pietiek ar aizliegumu un norādi, kur viņam atļauts uzturēties, bet lielākoties mīluļi aizliegumus ignorē. Tad atliek vien dārzu iekārtot tā, lai augus maksimāli pasargātu. Tas vislabāk iespējams jau dārza izveides procesā. Pirmkārt, vajadzīgas daudzas un pārdomātas taciņas, lai suns neizvēlētos īsāko ceļu – pāri dobei. Otrkārt, puķu dobes ieteicams veidot paaugstinātas, stādījumus maksimāli noklāt ar mulču, bet skujeņus iekļaut masīvu stādījumu centrā tā, lai tiem nebūtu viegli piekļūt. Tipiskākā kļūda – stādīt skujeņus kā soliterus – atsevišķus dekoratīvus elementus dārzā. Mājdzīvnieki to noteikti “novērtēs”.
Lai izskraidītos, suņiem, kas dzīvo mājā, nepieciešams plašāks laukums vai skriešanas josla visapkārt žogam. Savukārt sunim, kurš dzīvo laukā, vajadzīgs pietiekami plašs voljers.
Mednieka instinkts
Lielākā daļa kaķu joprojām saglabā sevī mednieka instinktu, īpaši esot dārzā. Tāpēc aktīvie un pēkšņie kaķa lēcieni sabojā ne vienu vien trauslāku stādījumu. Turklāt nav nekāda aizsarglīdzekļa, kas pasargātu augus no kaķu asajiem nagiem. Vienīgā iespēja – pārvietot kaķa medību laukus uz dārza attālākajiem stūrīšiem, atstājot tur nedaudz uzraktas zemes un iestādot izturīgākas ziemcietes. Par pievilinājumu kalpos līdzās iestādīts baldriāns.
Suņi vairāk reaģē uz trokšņiem no ārpuses, viņu lielākā aktivitāte parasti ir žoga tuvumā. Tāpēc jāņem vērā, ka cieši līdzās žogam nevajag neko stādīt. Ja veido dzīvžogu vai krūmu stādījumus, labāk tos ieplānot vismaz pusmetru no žoga, lai starp žogu un stādījumu paliktu brīva josla, kur sunim izskrieties.
Dabiskās vajadzības
Visus vertikāli augošos skujeņus mājdzīvnieki izmanto par stabiņiem, pie kā nokārtot savas dabiskās vajadzības. Ar laiku skujeņi bojātajās vietās zaudē zaļo krāsu un kalst, bet pēc laika bojā aiziet arī viss augs, jo augsne ap to kļuvusi pārāk sāļa. Profesionālie dārznieki iesaka skujeņus aizsargāt, iestādot ap tiem dzelstīgus augus, piemēram, bārbeli.
Lai pasargātu dobes no kaķiem, noderēs vairāki līdzekļi. Piemēram, dobes var papildināt ar dažādiem dekoriem – akmeņiem, gliemežvākiem, dekoratīvām šķembām, kas ir pietiekami smagi un traucēs kaķim kašņāties. Tāpat pāri augsnei var pārklāt speciālu tīklu, bet virs tā pārbērt zemes kārtiņu – tas traucēs rakt zemi. Arī blīvā augsnē kaķi savas vajadzības nekārto, viņiem tīk mīksta, irdena un sausa zeme, ko viegli kašāt ar ķepu. Teritorijā, kuru vajag pasargāt no suņu un kaķu apciemojumiem, var iestādīt Kajennas piparus – to smarža nepatīk ne vieniem, ne otriem. Kaķiem nepatīk arī ožamā spirta, etiķa, apelsīnu, citronu un kafijas aromāts. Nopērkamas arī speciālas granulas, ko izkaisa vietās, kur nav vēlama kaķa klātbūtne. Protams, var rīkoties arī pretēji, iekārtojot kaķim īpaši paredzētu laukumiņu ar mīkstu, smilšainu zemi un līdzās augošu baldriānu. Iespējams, ka mincis šo vietu iemīļos, bet varbūt arī ne, jo kaķis staigā, kur pašam tīk…
Avots:
