Melnā piektdiena – Ziemassvētku iepirkšanās sezonas pirmā diena – ir gandrīz klāt, un daudzi interneta veikali jau reklamē dāsnas atlaides un citas akcijas. Taču pārdevēji nav vienīgie, kas ir devušies pircēju medībās. Ēnā slēpjas kibernoziedznieki, kas, bruņojušies ar banku Trojas zirgiem, ir gatavi zagt tiešsaistes pircēju personas datus un maksājumu informāciju.
Ļaudis parasti domā, ka banku Trojas zirgi ir ļaunprogrammatūras, kas cenšas nozagt naudu caur internetbankām vai mobilo ierīču banku lietotnēm, tāpēc daudzi uzskata, ka banku Trojas zirgi ir bīstami tikai tad, kad tiek lietotas šādas vietnes vai programmas. Bet patiesībā ir mazliet citādi: banku Trojas zirgi var nočiept arī: a) norēķinu informāciju, kas tiek ievadīta internetveikalu vietnēs, un b) šo vietņu kontus.
2018. gada pirmajos deviņos mēnešos mūsu risinājumi ir konstatējuši ar tiešsaistes iepirkšanos apsēstu banku Trojas zirgu darbību 9,2 miljonus reižu. Trojas zirgiem, piemēram, Chthonic, Betabot, Panda, Zeus, SpyEye un citiem, ir panākumi šajā jomā. Tie ir centušies zagt populāru internetveikalu apmeklētāju akreditācijas datus, kā arī bankas rekvizītus.
Kaspersky Lab speciālisti ir saskaitījuši 67 vietnes, par kurām interesējas Trojas zirgi. Aptuveni puse no tām ir plaši pazīstami apģērbu, juvelierizstrādājumu un rotaļlietu zīmoli. Šie Trojas zirgi meklē arī lietotāju kontus kinoteātru, elektronikas veikalu un lielu tirdzniecības platformu, piemēram, eBay un AliExpress, vietnēs.
Banku Trojas zirgi ir bijuši visai aktīvi Eiropā (sevišķi Itālijā, Vācijā un Francijā), kā arī Ziemeļamerikā, Krievijā un attīstības valstīs. Sīkāka informācija par noteiktu ļaunprogrammatūru ģeogrāfisko izplatību ir atrodama vietnē Securelist.com.
Lai pakamptu gardus kumosus, piemēram, norēķinu informāciju un tiešsaistes veikalu vai pakalpojumu kontu pieteikšanās datus, banku Trojas zirgi var izmantot dažādas metodes. Piemēram, tie var censties nokāst tiešsaistes veidlapā ievadītus datus, aizstāt tīmekļa lapu saturu vai novirzīt lietotāju uz pilnīgi viltotu vietni.
Cik lielu ļaunumu var nodarīt datu noplūde no internetveikala konta?
Kad kibernoziedznieks ir ieguvis jūsu datus, viņš varēs izņemt naudu no jūsu konta vai veikt pirkumus jūsu vārdā. Finansiālos zaudējumus var pastiprināt citas problēmas – ja blēdis mēģina izmantot jūsu karti, lai atmazgātu naudu vai nopirktu kaut ko pretlikumīgu, pie jūsu durvīm klauvēs policija.
Zagti konti lielos daudzumos tiek pārdoti melnajā tirgū. Pagūglējot vien mūsu eksperti atrada vairāk nekā trīs miljonus pārdošanā izliktu internetveikalu lietotāju kontu.
Kā padarīt tiešsaistes iepirkšanos drošāku
Ja vēlaties iepirkties internetā bez bailēm zaudēt savu kontu, Kaspersky Lab eksperti iesaka pievērst uzmanību savu ierīču veselībai un izvairīties no Trojas zirgiem. Tas nav pārāk grūti.
• Nenoklikšķiniet uz saitēm, ko svešinieki atsūtījuši īsziņā, sociālajos medijos vai e-vēstulē. Un, ja saņemat ziņu ar saiti no drauga, pārliecinieties, ka viņš tiešām to ir sūtījis.
• Lai pasargātu sevi no banku Trojas zirgiem, instalējiet stipru pretvīrusu aizsardzību. Piemēram, Kaspersky Internet Security bloģē mēģinājumus novirzīt lietotājus uz aizdomīgām vietnēm, sargā no ļaunprātīgiem reklāmkarogiem un aiztur banku Trojas zirgus, pirms tie var iekļūt jūsu ierīcē.
Par Kaspersky Lab
Kaspersky Lab ir starptautisks uzņēmums, kas jau 21 gadu strādā informācijas drošības jomā. Dziļas speciālās zināšanas un uzņēmuma divdesmit gadu pieredze veido pamatu aizsardzības risinājumiem un pakalpojumiem, kas nodrošina uzņēmumu, izšķirīgi svarīgas infrastruktūras, valsts iestāžu un mājas lietotāju drošību visā pasaulē. Kaspersky Lab plašais piedāvājumu klāsts ietver progresīvus izstrādājumus galiekārtu aizsardzībai, kā arī vairākus specializētos risinājumus un pakalpojumus cīņai ar sarežģītiem un nepārtraukti evolucionējošiem kiberdraudiem. Kaspersky Lab tehnoloģijas aizsargā vairāk nekā 400 miljonus lietotāju un 270 tūkstošus korporatīvo klientu, palīdzot saglabāt tiem svarīgo.
