Nesmērē krējumu, ja esi apdedzis. Kā sargāt sevi no saules

Saulīte spēj ne tikai sasildīt, bet arī kaitēt – sāpīgi apdedzināt. Ne vienmēr tiek ņemti vērā dermatologu brīdinājumi, ka pārmērīga gozēšanās saulē ar laiku var radīt nepatīkamas un bīstamas sekas. Kā droši sadzīvot ar sauli?

Pirmās ziņas, ka sauļošanās nav veselīga, parādījās 1967. gadā Austrālijā, kur ir augsta saules aktivitāte un daudz ieceļotāju no Eiropas ar gaišu ādu.

Lasi arī: Horoskops nedēļai no 2. jūlija līdz 8. jūlijam – izvairieties no negatīvisma

Problēma kļūst arvien aktuālāka, jo dzīves laikā uzņemtie ultravioletie stari uzkrājas, iedzīvotāji noveco un ozona slānis kļūst arvien plānāks. Turklāt mūsdienās cilvēki sauļojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā apmeklē solāriju un brauc atpūsties uz dienvidu zemēm.

Latvijā ir krietni pieaugusi saslimstība ar ļaundabīgajiem ādas audzējiem bazaliomu un melanomu, kuru attīstību galvenokārt veicina pārmērīga atrašanās saules ultravioletajā starojumā. Agrāk ar ādas vēzi slimoja galvenokārt mūža nogalē, taču tagad to arvien biežāk atklāj jau 35–40 gadu vecumā.

Kaitējums ādai

Pētījumi liecina – pakļaujot ādu saules ultravioleto staru iedarbībai, tajā jau pēc piecām minūtēm notiek bioķīmiskas izmaiņas, kuras var izraisīt nevēlamas pārmaiņas šūnās.

Atrodoties saulē, veidojas ādas dabiskais pigments. Ja tas atbilst SPF 2, tiek aizturēti apmēram 50% gaismas fotonu, bet, ja SPF 4 – tad 75%. Uz brūnas ādas sārtums uzreiz nav pamanāms, tāpēc rodas maldinoša sajūta, ka varam droši uzturēties saulē. Taču tādējādi ar laiku uz ādas sāk parādīties pigmentācijas plankumi, asins kapilāri vai vēl sliktāk – ļaundabīgi audzēji.

Lasi arī: Horoskops 2018. gada jūlijam – neparedzami notikumi

Novērojumi un pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri ilgstoši pakļauj sevi saules ultravioleto staru iedarbībai, noveco ātrāk, piemēram, uzskatāmi tas redzams internetā izplatītajā piemērā par divām dvīņumāsām – tā, kura strādāja laukos brīvā dabā, atšķirībā no otras, pilsētnieces, izskatās krietni vecāka.

Saules starojums sastāv no UVA un UVB stariem. UVA stariem ir lielāks viļņu garums, un tie var izkļūt cauri stiklam, ja vien tam nav speciāla pārklājuma, tāpēc, piemēram, šoferiem dažkārt viena sejas ādas puse noveco straujāk. Kā piemēru tīmeklī var apskatīt kāda amerikāņa tālbraucēja foto, viņam vienu sejas pusi ik dienu gadiem apspīdējusi saule. Tās kairinātā sejas daļa izskatās daudz sliktāk nekā tā, kas bija apēnota.

Ja ir daudz dzimumzīmju vai citu ādas veidojumu, palielinās risks saslimt ar melanomu. Izpētīts, ka ap 1900. gadu vienam cilvēkam vidēji bija 4–8, bet ap 2000. gadu jau 150–200 veidojumu.

Jāņem vērā, ka tikai aptuveni 20% gadījumu melanoma attīstās uz dzimumzīmēm. Pārsvarā tā parādās kā jaunveidojums.

Dažas no melanomas formām var attīstīties arī saulei nepakļautās vietās, tomēr lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šā audzēja veidošanos rosinājis saules apdegums, jo ikdienas tiek pavadītas telpās, bet brīvdienās uzņemta pārāk liela ultravioleto staru deva.

Trešajā gadījumā melanoma attīstās cilvēkiem, kuri gadiem ilgi strādā laukā, visbiežāk sievietēm ar lieliem pigmentācijas plankumiem (Lentigo maligna) uz vaigiem.

Lasi arī: 6 lietas, kuras vīrieši noklusē

Agrāk par visbīstamākajiem uzskatīja UVB starus, bet vēlāk tika pierādīts, ka kancerogēni ir arī UVA stari, kas darbojas, nevis tieši izraisot mutācijas šūnās, bet ar brīvo radikāļu starpniecību. Turklāt tie iekļūst ādā dziļāk nekā UVB stari.

Vairākās Eiropas valstīs saules ultravioletais starojums atzīts par profesionālas saslimšanas cēloni, tāpēc, piemēram, ilggadējiem ceļubūves un celtniecības darbiniekiem, saslimstot ar ādas vēzi, valsts kompensē visus ārstēšanās izdevumus.

Šķir nākošo lapu, lai izlasītu noderīgus padomus!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru