Nesmērē krējumu, ja esi apdedzis. Kā sargāt sevi no saules

Nesargā pilnībā

Lielāko daļu ultravioletā starojuma sakrājam, nevis mērķtiecīgi sauļojoties, bet ikdienas aktivitāšu laikā, tādēļ aizsargkrēms jālieto ne tikai pludmalē, bet arī citos brīžos, kad uzturamies laukā.

Svarīgi izvēlēties līdzekli, kas pasargā ne tikai no UVB, bet arī UVA starojuma.

Lasi arī: Sieviešu horoskops nedēļai no 2. līdz 8. jūlijam – esiet uzmanīgas ar ekspermentiem

Maldīgs ir priekšstats, ka SPF (sun protection factor – saules aizsardzības faktors) skaitlis norāda laiku, cik ilgi var atrasties saulē. Tas apzīmē spēju aizturēt gaismas fotonu skaitu. Jebkurš līdzeklis jāuzklāj no jauna ik pēc divām stundām, bet peldoties vai intensīvi svīstot vēl biežāk.

Eiropas Savienības (ES) valstīs var iegādāties aizsarglīdzekļus ar SPF 20, 30 un 50+. Dažviet, piemēram, Ēģiptē, Turcijā un ASV, pieejami arī aizsargkrēmi ar SPF 100. ES likumdošana to nepieļauj, lai lietotājiem nerastos maldīga drošības izjūta, ka saulē drīkst atrasties neierobežoti ilgi.

Augstāka aizsardzība piemīt saules aizsarglīdzekļiem, kas satur tā sauktos fizikālos faktorus. Tie atstaro lielāko daļu ultravioleto staru, taču jārēķinās, ka tie iekrāsos ādu baltu. Tad uz iepakojuma ir norādīts, ka tajos ir cinka vai titāna oksīds. Savukārt organiskie jeb ķīmiskie faktori uztver UV fotonus un pakāpeniski noārdās paši.

Aplami rīkojas tie, kuri, ik pa laikam uzklājot saules aizsargkrēmu, augu dienu pavada saulē, jo tas no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes nepasargā pilnībā.

Saulē noteikti jāuzmanās arī vīriešiem ar pliku galvvidu. Vislabāk nēsāt platmali, taču, ja tās nav, jālieto aizsarglīdzeklis. Uz pakauša ultravioleto staru ietekmē mēdz attīstīties vēža priekšvēstnese aktīniskā keratoze un agresīvais plakanšūnu vēzis.

Lasi arī: Retrograda Marss 2018: 10 astrologu brīdinājumi

Nedrīkst aizmirst, ka var apdegt arī ausis un lūpas. Turklāt ultravioleto staru ietekmē mēdz aktivizēties herpesvīruss.

Ja āda tomēr apdegusi, vēlams noskaloties vēsā dušā vai atvēsināt to ar aukstā ūdenī samitrinātu dvieli. Nevajadzētu uz ādas ziest skābo krējumu, kā nereti mēdz darīt. Labāks variants ir kefīrs vai paniņas, kas ir šķidrākas, – tās uzklājot, ūdens izgaros un atdzesēs ādu. Krējums ir biezs un taukains, tāpēc neļaus izdalīties siltumam un pasliktinās stāvokli vēl vairāk. Priekšroka būtu dodama īpaši šim nolūkam paredzētai vieglas konsistences emulsijai, kas satur pantenolu un citas aktīvās vielas.

Vai pietrūks D vitamīna?

Nereti mēdz brīdināt – lietojot saules aizsarglīdzekli, tiks kavēta D vitamīna veidošanās organismā, taču tie, kas tā runā, nav dermatologi. Uztraukumam nav pamata, jo šim nolūkam pietiek atrasties saulē tikai 10 minūtes dienā. Turklāt sauļošanās ne vienmēr garantē, ka D vitamīna netrūks, jo saules staru ietekmē organismā veidojas tikai D vit­amīna priekštecis, kas aknu un nieru darbības traucējumu dēļ var arī nepārveidoties par vit­amīna aktīvo formu.

D vitamīnu var uzņemt arī no uztura, piemēram, ar piena taukiem, olām, treknām zivīm, vai nopirkt aptiekā uztura bagātinātāja vai medikamenta veidā, un šajā gadījumā tas jau ir gatavs lietošanai.


Foto – POINTSTUDIO/SHUTTERSTOCK

SVARĪGI

• Saules aizsarglīdzeklis jālieto arī mākoņainā laikā, jo ultravioletie stari izkļūst cauri mākoņiem, un tad reizēm var iesauļoties pat ātrāk.

• Saules aizsargkrēms neiedarbojas uzreiz pēc uzziešanas, tāpēc jāuzklāj jau 20–30 minūtes pirms došanās saulē.

• Sporta un tūrisma preču veikalos var iegādāties apģērbu ar saules aizsargfaktoru, par ko liecina atzīme UPF.

Lasi arī: Mīlestības horoskops nedēļai no 2. jūlija līdz 8. jūlijam – jāuzmanās ar emocijām

PADOMI

Kā izvēlēties saules aizsarglīdzekli

• Ja āda ir ļoti jutīga, jālieto aizsargkrēms ar SPF 50+ un jāvalkā pēc iespējas apsedzošs apģērbs.

• Bērniem un tiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju un citu jaunveidojumu, priekšroka dodama aizsarglīdzeklim ar SPF 30.

• Ja iedegums veidojas viegli, piemērots būs līdzeklis ar SPF 20.

• SPF 6, 8 vai 12 ir iestrādāts daudzos dienas krēmos, taču to aizsardzība ir minimāla.

UZZIŅA

Kāds šodien UV indekss?

Vasarā laika ziņās mēdz pieminēt UV indeksu – ultravioletā starojuma mērvienību. Jo tas lielāks, jo izteiktāka saules intensitāte un iespēja gūt apdegumu. Parasti Latvijā tas visaugstākais ir jūnijā un jūlijā. Precīzu tā prognozi Latvijas dažādās vietas var atrast: www.meteo lv.

Lasi arī: Finanšu horoskops 2018. gada jūlijam – pārskatiet vērtības

• 1–2 (zems): vēlams lietot saulesbrilles.

• 3–5 (mērens): jāizmanto saules aizsargkrēms, saulesbrilles un pusdienlaikā jāuzturas ēnā.

• 6–7 (augsts): no pulksten 11 līdz 15 jāizvairās no tiešiem saules stariem, jālieto saules aizsarg­līdzeklis, apsedzošs apģērbs un saulesbrilles.

• 8–10 (ļoti augsts): labāk uzturēties ēnā, jālieto saules aizsargkrēms, apsedzošs tērps un saulesbrilles.

• 11 un vairāk (ekstrēms): neaizsargāta āda var apdegt pāris minūtēs. Nepieciešama maksimāla aizsardzība.

KONSULTĒJIS DR. KARLA KLĪNIKAS DERMA CLINIC RIGA VADĪTĀJS DERMATOLOGS RAIMONDS KARLS

Avots:

Leave a Comment