Sandras un Deivida meitai Kristīnai bija tikai 21 gads, kad viņu, braucot ar velosipēdu, notrieca piedzēries autovadītājs. Visa ģimene, īpaši vecāki, visiem spēkiem centās tikt galā ar smago zaudējumu.
Reiz bojāgājušās meitenes vecāki veica tīrīšanu Kristīnas bijušajā dzīvoklī. Kad viņi atvēra meitas kosmētikas somiņu, viņi bija šokā!
Somiņā viņi atrada sarakstu, ko bija rakstījusi Kristīna, kad viņa vēl mācījās vidusskolā. Tajā bija minētas lietas, ko meitene gribētu paveikt pirms nāves. Vecāki bija ļoti aizkustināti, kad viņi izlasīja sarakstu.
Un tad viņiem prātā ienāca lieliska ideja…
Deivids un Sandra nolēma izmēģināt visas šīs vēlmes Kristīnas piemiņas vārdā. Vienu pēc otra viņi sāka tās izpildīt. Saraksts bija garš, taču mirušās meitenes vecāki bija pilni apņēmības izbaudīt to, kas Kristīnai vairs nebija lemts.
Viņi apmeklēja Niagaras ūdenskritumu, izgāja lidmašīnas vadīšanas apmācību, šķērsoja ziedošu magoņu lauku un paveica daudz ko citu. Kristīnas vecāki nolēma ar piedzīvoto dalīties sociālajos tīklos un ikreiz, kad paveica kādu no sarakstā minētajām lietām, izvietoja fotogrāfijas savā feisbuka lapā. Visu šo laiku tūkstošiem cilvēku komentēja un dalījās ar šīm publikācijām.
Tad notika kaut kas pārsteidzošs…
Tā kā šis stāsts ieguva popularitāti tīklā, daudzi cilvēki uzzināja par to, ko Čestermani darīja savas mirušās meitas piemiņas vārdā. Cilvēki bija tik aizkustināti, ka sāka darīt lietas, kas bija minētas Kristīnas sarakstā. Pavisam nepazīstami ļaudis gribēja palīdzēt Čestermaniem palīdzēt godināt meitas piemiņu.
Kāda maza meitenīte par godu Kristīnai pat lidoja pirmajā klasē. Cilvēki jāja ar kamieļiem, apmeklēja Venēciju, lidoja ar gaisa baloniem un mēģināja izdarīt lielāko daļu no Kristīnas vēlmju saraksta – un tas viss, lai godinātu viņas piemiņu. Kāda sieviete Kristīnas dēļ pat izlēca ar izpletni! Viena pēc otras visas meitenes vēlmes izpildīja tūkstošiem nepazīstamu cilvēku.
Sandra un Deivids ir ļoti aizkustināti par šo cilvēku labestību un ir pauduši, ka šāds atbalsts palīdz viņiem pārdzīvot lielās bēdas.
Kristīnas stāsts ir skumjš, aizkustinošs un iedvesmojošs, bet pats galvenais – pamācošs. Mēs vienmēr varam palīdzēt mainīt kāda cita cilvēka dzīvi. Viss, kas mums vajadzīgs, ir apņēmība.
Dusi mierā, Kristīna.
