Pērn ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15 % Latvijas iedzīvotāju

2018. gadā ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15,3 % Latvijas iedzīvotāju, vidēji apmierināti – 58,3 %, savukārt neapmierināti – 26,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati. Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem apmierinātību ar savu dzīvi vērtēja vidēji ar 6,7 ballēm no 10.

Visvairāk ar dzīvi apmierināti ir jaunieši, vismazāk – seniori pēc 75 gadiem

Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība sarūk (6,1 balle senioriem vecumā pēc 75 gadiem). Ja katrs ceturtais jaunietis (25,3 %) sniedza augstāko apmierinātības vērtējumu (9 vai 10 balles), tad tikai katrs desmitais (9,9 %) seniors pēc 75 gadiem sniedza šādu atbildi. Izņēmums šajā krituma tendencē vērojams vecuma grupā 65-74 gadi, kas ir laika posms tieši pēc pensionēšanās. Šo “pensionēšanās efektu” attēlo neliels augstākās apmierinātības īpatsvara pieaugums līdz 13,1 %, salīdzinot ar pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem (11,1 %) un senioriem vecākiem par 75 gadiem (9,9 %). Visstraujāk apmierinātība ar dzīvi samazinās 45-54 gadu vecumā, salīdzinot ar desmit gadus jaunākiem iedzīvotājiem (35-44 gadi).

Apmierinātību ar dzīvi ietekmē arī personas veselības stāvoklis. Iedzīvotāji, kas savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu, ir apmierinātāki ar dzīvi (8,3 balles) salīdzinājumā ar tiem, kuri savu veselību vērtē kā ļoti sliktu (4,4 balles).

Neapmierinātību ar dzīvi pastiprina nespēja atrast darbu un zems ienākumu līmenis

Iedzīvotāji, kuri ir darba meklējumos un nespēj atrast darbu, apmierinātību ar dzīvi vērtē ar 5,5 ballēm, kas ir par 1,5 punktiem zemāks vērtējums nekā nodarbinātajiem (7 balles). Arī ienākumu līmenis būtiski ietekmē labsajūtu: trūcīgākie (1. kvintiļu grupas) iedzīvotāji vispesimistiskāk raugās uz dzīvi (5,9 balles), bet, augot ienākumu līmenim, aug arī apmierinātība ar dzīvi – turīgākajiem (5. kvintiļu grupa) iedzīvotājiem tā sasniedz 7,5 balles.

Apmierinātības ar dzīvi vērtējums ir atkarīgs arī no personas izglītības līmeņa. Personas ar augstāko izglītību ir apmierinātākas ar savu dzīvi nekā personas ar pamatskolas izglītību (attiecīgi 7,5 un 6,7 balles).

Iedzīvotāji, kuri dzīvo kopā ar bērniem, ir apmierinātāki ar dzīvi

Personas mājsaimniecībās ar bērniem līdz 17 gadiem pozitīvāk vērtē apmierinātību ar dzīvi (vidējais vērtējums 7,3 balles), savukārt mājsaimniecībās bez bērniem vidējais vērtējums ir 6,5 balles. Visapmierinātākie ir pāri ar trīs un vairāk bērniem – trešdaļa (33,4 %) no tiem sniedza augstākos apmierinātības vērtējumus. Viszemākais vērtējums bija vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem (6,2 balles) – 37,4 % no viņiem norādīja, ka nav apmierināti ar savu dzīvi

Datu avots ir CSP veiktais 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums, kurā pērn iekļauts jautājumu loks par labsajūtu. Tajā respondentiem vajadzēja novērtēt atsevišķus savas dzīves aspektus skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts). Aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Papildu informācija par iegūtajiem datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā Dzīves kvalitāte – Labsajūta un apmierinātība ar dzīvi (EU-SILC moduļi) un publikācijā “Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2018. gadā”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2018. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,3 personas.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.